Vakar mums bija ar kolēģiem tāds pasākums, nu tāda pasēdēšana.... tjipa "kapustņiks". Tur tika prezentētas dažādas labās frāzes un izteicieni, ko mēs katrs esam dažādos brīžos teikuši. Man par sevi (es esot tā teicis) iepatikās divas:

- "Ja man nav ko teikt, tad es vai nu klusēju vai gari runāju. Vai tu varētu darīt tāpat un nevis kaut ko murmināt un bubināt zem deguna!"

- "Kāpēc tāda panika?!

    Neesam jau uz Titānika!!!"

To pēdējo es patapināju no viena taxi šoperīša (dikti iepatikās).

Un vispār man ir dikti jauki kolēģi.