.... nu šodien jau ir labāk. Vismaz tā izskatās. Vakar nebija NEKĀ. Tā ļoti paškritiski paveroties uz sevi man ir skaidrs, ka tiku līdz dažām alkohola intoxikācijas pazīmēm. Bet tas viss laikam aiz pārak saspringtā grafiķa: pagājuso otrdien, esot komandejumā, parastais ardbiedrības bankets ar drinkiem pēc tam, trešdien privāta ballīte ar pamatīgu iedzeršanu, ceturtdiena... ir kā mazā piektdiena un piekvasījos atkal... piektdien atskēju mājās no komandējuma, ātri pārkrāmēju somu un devos atpakaļ uz lidostu, lai lidotu tālāk uz Minheni, kur bija japagūst uz Oktoberfesta noslēguma pasākumiem. A tur ta Minhenē jau divi koriši no Rīgas NM&RK jau priekšā, pēc "čau" kaut kas jau tika atkorķēts....tad viena paziņas dzīvoklī, kur nakšņojām, tūlīt pieslēdzās tāds bariņš ar beļģijas studentiem, nu un studenti jau kā parasti studenti - līdz grīdai un līdz rītam.....

Sestdien alus alus alus alus alus alus

Tāds īpaši detalizēts apstāsts nemaz šai gadījumā nav iespējams, bet tur bija daži desmiti tūkstoši iedzērušu vāciešu un daudzi desmiti tūkstošu totāli piedzērusos itāļu. Pa nakti dissene. Nu tā, varēja iztikt. Jo sevišķi tāpēc, ka mēs bijām sava laba kompānija: seši krietni padzērushi franciski runajoši studenti no Beļģijas, trīs iereibuši puiši no Latvijas un viens solīds vācu kungs pa vidu.

Svētdien ka atvēru acis tā proseco proseco proseco proseco Tas ir tāds itāļu šampanietis, ko dzer pie brokastīm.

Brokastis tuvīnaja restorānā bija tā:10 euro maksā zviedru galds, kur iekļauts arī proseco.... un bez ierobežojumiem. Tagad viņi zin, ko nozīmē pohaina latviešu publika. Pēcpusdienā knapi paguvu uz lidostu, mani iečekoja tikai tapēc ka lidoju biznesā. Kā atbraucu mājās - neatceros. Un vakar gāju uz darbu. Lietderības koeficents "0" . Bet šodien jau ir krietni labāk. Nu tā......