Un tad, piektdienas pēcpusdienā, kā vēja spārniem mēs, (es un divi manu kursa-biedri), aiztraucāmies un staciju, iekāpām vilcienā.... un braucām. Tādi laimīgi....

Man tie vācu vilcieni patīk labāk nekā franču, jo te var smēķēt, ir labs bārs... un vispār!

Tā arī visu ceļu nomuldējām, dzērām šampanieti, pļāpājām ar citiem pasažieriem...utt.

Pēc ierašanās tūlīt kāpām taksī un braucām nolikt savas somas, tad, dodoties uz Libāņu restorānu, kur mums bija rezervēti galdiņi un pasūtītas vēder-dejas, mazliet pastaigājāmies gar upes krastu, pavērojam saulrietu uz debesskrāpju fona, bet tad man sagribējās šampanieti un mēs iekāpām taksī. Pārējie bija braukuši ar avio un jau gadīja mūs restorānā. Kopā mēs bijām 11 cilvēki, kas jauki patusējās trīs dienas.

Libāņu restorāns bija dievīgi labs, vēderdotāja gan tāda paresna, bet ļoti labi kustējās. Pēc vakariņām, tā ap pusnakti, devāmies uz Cocoon Club, kas esot lielākais, labākais.....utt klubs šajā pasaules daļā. Un bija ar dikti labs. Un liels. Un tāds svaigs un jauns. Baigi patika. Šitik kvalitatīvā sniegumā es pat house, rap un techno varu sākt klausīties. Un kur nu vēl tas interjers un gaismas un.....!!! Publika arī bija laba - jauki, pieklājīgi, labi ģērbti cilvēki, kas lieto labas smaržas.

Nākamajā rītā brokastīs bija pasūtīti suši no viena japāņu restorāna, tos tiešām atveda mazi šķībacaini cilvēciņi. Īsti nezinu, cik tas ir pareizi, un kā tas iet kopā ar suši, bet parasti es pie šādām brokastīm dzeru šampanieti un šī reize nebija izņēmums.

Pēc tam mēs sakāpām mašīnās un devāmies uz tuvīno kūrortpilsētu, kur ir pirtis, minerālūdeņu vannas un citas jaukas izvirtības. Pirtis bija izcils pasākums. Veca 19.gs. ēka, kapitāli atjaunota, un labi uzturēta. To vietu esot bijis iecienījis ķeizars Vilhelms II un ir jau ar par ko. Man īpaši patika siena pirts. Iesēdina tādā kā nišā, kur sienas ir no siena, (jauka vārdu spēle, vai ne), tad no ārpuses aptin ar speciālu papīru un caur to kaltēto sienu pūš karstus tvaikus ar dabīgā siena dabīgo aromātu. Baigi labi. Bija arī minerālūdeņu baseini, kur ir patīkami masēt kāju pēdas un dzert šampanieti. Pavadījām tur visu pēcpusdienu līdz pat vakaram. Pilsēta kā tāda arī bija ļoti skaista, zaļa un sakopta. Parka terasē mēs dzērām šampanieti un vērojām saulrietu.

Bijām izbadējušies, tāpēc devāmies uz pilsētu, kur viena Taizemes restorāna bija pasūtīts apaļais galds, kur var griezt vidējo daļu uz riņķi un degustēt visu pa kārtai. Pēc vakariņām tādi baigi saēdušies braucām uz dzīvokli atpūsties, pārģērbties, iedzert glāzi šampanieti un tad bija jādodas un kādu privātu ballīti, kuru organizēja vienas manas kursa-biedrenes kolēģe. Tā ballīte izdevās izcila tieši pateicoties 11 latviešiem. Mēs baigi centāmies. Tādus skatus ka francūziete dejo ar itāli pie latviešu mūzikas -  bieži nenākas redzēt. Pēc tam mēs aizbraucām uz kādu nakts krogu, bet to jau es tik labi vairs neatceros....

Nākamajā rītā devāmies brokastot uz tuvīno itāļu restorānu. Viņiem bija vienkārši dievīgs šampanietis. Pēc tam devāmies uz vietējo Botānisko dārzu. Arī labs pasākums. Tur bija tādas smalkas lietas kā melnie gulbji, orhideju dārzi un tropiskie džungļi. Pēc tam bija jādodas pusdienās un šoreiz tika izvēlēts spāņu Tapas Bar, (tapas ir mazi ēdieniņi, vai pareizāk karstās uzkodas, var ņemt daudz un dažādus). Arī šampanietis viņiem bija labs.

Vilciena negaidīti satiku Saksonijas federālās zemes vēstnieku, kurš caur Vāciju atgriezās no slēpošanas Austrijā. Viņš uzaicināja uz glāzi šampanieša sava rezidencē. Lai gan bija pavēls tomēr piekritu. Viss bija labi, vienīgi.... eh, ko nu vairs...

Un šodien man ir Pēc-weekenda drudzis. Man gribas turpināt tā dzīvot......