kroplīts

« previous entry | next entry »
Dec. 6., 2005 | 05:08 pm
dvēselīte: baigi dīvains
atskaņo: swh

jā, nu reizem šitā gadās
tu centies dzīvot pēc dažādām gudrībām, tipa, visu jāuztver mierīgi, viss ir pārejošs, nekam tā pa īstam nemaz nav nozīmes, jo viss taču paiet un beidzas
BET
tad nu pieķēru sevi, ka es nemaz vairs nedzīvoju kā es, bet cenšos dzīvot tā, kā būtu it kā pareizāk

njā, gadās taču reizēm pāršaut pār strīpu
manā gadījumā bišķiņ par daudz

derētu savākties atpakaļ

Link | iešāvās prātā | Add to Memories

Comments {4}

...

from: [info]lestat
date: Dec. 6., 2005 - 05:16 pm
Link

manuprāt, cilvēkam ir diezgan neiespējami pilnībā sev iestāstīt, ka nekam nav jēgas un viss tāpat paies. vismaz ne tiem cilvēkiem, kas auguši normālā, t.i. ordinārā, vidē.

Atbildēt | Diskusija

...

from: [info]aspirins
date: Dec. 6., 2005 - 05:35 pm
Link

nu, dažreiz tā gadās
un par to vidi, kurā auguši - kurš tad noteiks, kur ir tā robeža starp normālo un nenormālo?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

...

from: [info]lestat
date: Dec. 6., 2005 - 05:45 pm
Link

nu, tādēļ jau piebildu, ka ordinārā, respektīvi parastā, mums pierastā vidē. bet ja no bērnības jau audzinātu ar šādu filosofiju, tad gan nebūtu tik grūti.. tad grūtāk būtu domāt savādāk.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

...

from: [info]aspirins
date: Dec. 7., 2005 - 10:11 am
Link

bet cilvēks taču visu laiku mainās, nepārtraukti saņem dažādu informāciju
tici man, ar bērnību tam nav nekāda sakara
tie vienkārši ir meklējumi - man,savukārt, šķiet dīvaini, ja cilvēks neko nemeklē, bet dzīvo no tā paša skatu punkta, kā bērnībā

Atbildēt | Iepriekšējais