Dārziņš - par veikalu

no rīta nolēmu, ka beigšu ņemties ar to domāšanu, bet tam par spīti, visādas domas domājas vien tālāk.
aizdomājos, ka mehānisms, kā kvalitatīvi, bez vilšanās sajūtas, panākt, lai esi apmierināts ar savu dzīvi, ir vienkāršs. to var salīdzināt ar veikala apmeklējumu.
kad tu aizej uz veikalu pēc pārtikas, zinādams, ka gribi ēst, bet neesi izlēmis, ko tieši ēdīsi, tad tas gandrīz vienmēr beidzas ar to, ka tu jau tuvu izmisumam klaiņo pa veikalu, aplūkojot produktus, pavirši slīdi tiem pāri, paņem vienu, tad pārdomā, ai, to ne, varbūt šo? tas atkal man neies kopā ar šito, ā, es taču gribēju to un to, a varbūt tomēr šo? un tā tu cilā, staigā ar savu tukšo grozu, beigās apnīk, ņem kaut ko nebūt un dodies pie kases, samaksā, aizej mājās. mājās konstatē, ka esi kaut ko aizmirsis vai arī nopircis vispār nekur pašreiz neliekamu preci, tikai tāpēc, ka bija akcija, tad tas stāvēs, kamēr iemetīsies tajā kodes. beigās jūties vīlies, sapīcis un neapmierināts.
citādi ir , kad ierodies veikalā ar sarakstu, kur skaidri un gaiši esi sarakstījis tev vajadzīgos produktus. droši dodies pie plaukta, izvēlies no pieejamā labāko, atbilstošāko, daudz nekavējies, mērķtiecīgi ej tālāk, kamēr īsā laikā grozs pilns ar tev vajadzīgo, pieej pie kases, samaksā, pārej mājās un zini, ka tev ir viss, ko vajadzēja.

vienkārši jābeidz sisties kā mušai pa tūti, jāizlemj, ko tad īsti gribas (ne vienmēr, ko gribas, bet ko VAJAG), tad jāsastāda saraksts un tad jāiet un jāpaņem vajadzīgais, impulsperces atstājot ārpus groza.