...
« previous entry | next entry »
Sep. 13., 2010 | 11:13 am
nepotētam iet mežā ir tāds pats risks, kā pisties bez preža ar nepazīstamu krānu. var noveikties, ka piesūkusies ērce nav inficēta un dzīvot tālāk laimīgi, bet var būt arī tā kā manai kolēģei, kurai vakar mežā piesūkušās 2 (!!!11) ērces un šorīt staigā nabadzīte ne savā ģīmī, zīlējot, būs inficējusies vai nebūs, infektoloģijas centrā nogādātas ērces un gaida rezultātu, nu uz mata tas pats, kas gaidīt rezultātu pēc apšaubāma sakara.
lai nu kā, es arī sestdien biju mežā, par laimi, bez kontakta ar ērcēm, jo potējusies neesmu un arī netaisos to darīt, jo tāpat tā pote pret laima slimību neko nespēj. negribas jau grābries dieviņam acīs, bet tiešām nesaskatu jēgu no tās potes, ja tā nenodrošina pilnīgi 100% aizsardzību.
lai nu kā, es arī sestdien biju mežā, par laimi, bez kontakta ar ērcēm, jo potējusies neesmu un arī netaisos to darīt, jo tāpat tā pote pret laima slimību neko nespēj. negribas jau grābries dieviņam acīs, bet tiešām nesaskatu jēgu no tās potes, ja tā nenodrošina pilnīgi 100% aizsardzību.
...
from: mikii
date: Sep. 13., 2010 - 11:48 am
Link
encefalīts toties - it fcuks teh brainz!
Atbildēt | Diskusija
...
from: aspirins
date: Sep. 13., 2010 - 01:21 pm
Link
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
...
from: mikii
date: Sep. 13., 2010 - 01:26 pm
Link
aiziet var vienmēr un negaidīti, bet es potešanos pamatoju ar to, ka gadījumā, ja kaut ko saķeršu, bet pret to varēja potēties, nobeigšu sevi ar pašpārmetumiem, nafig nepotējos.. tas padarīs atveseļošanos tikai grūtāku..
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
...
from: aspirins
date: Sep. 13., 2010 - 01:32 pm
Link
Atbildēt | Iepriekšējais