Dārziņš -

hmmm, es tagad iedomājos, pie kuras kategorijas es iespiežos, jo mēdzu šad tad paņaudēt ar' Bet neskatoties uz to, es māku arī priecāties un saskatīt pat vislielākajos sūdos ko pozitīvu :)


sooouuu.....? :)

yeeeeeee, mans dančiņā :):) :):)

Es tieši vakar izlasīju tajā Karmas grāmatā, ka tie mūžīgie činkstētāji ir enerģijas vampīri un no tādiem labāk norobežoties, lai pats nenovārgst.

*ķep ķep ķep* :D

Kur tad tie činkstētāji ir?
Un vispār līdzīgu poustu tavā izpildījumā jau ne pirmo reizi redzu - par tiem pozitīvajiem un činkstuļie,, bet pašus činkstuļus kā neredz, tā neredz :P

pats labākais visā visumā :))

Bet vaitad dzīve nav sāpes? ;D
Es zinu daudzus tādus, kuri līdzinās tavam aprakstam, taču mākslīgi cenšas sev un citiem iestāstīt, ka pasaule ir forša un skaista. Nu, nodarbojas ar sevis mānīšanu. Kad tu redzi, ka cilvēks saka vienu, bet sevī ir pavisam cits - depresīvs.
Lai nu kā, manuprāt ir labi tad, kad katrs ir tāds kāds ir, bez samākslošanas vai izlikšanās. Neatkarīgi no tā, vai viņš ir čīkstulis vai priecīgais (gay haha). Nu, tad tu vismaz uzreiz pa gabalu redzi - tuvoties vai mukt :P Nu, vispār jau ir tā, ka ik pa laikam jau vienmēr kāds čīkst vai ir pozitīvs. Katrā dzīves posmā savs :) Bet ir tādi, kam mūžīgi viss ir slikti, kā tu aprakstīji. Lai gan, arī tādiem es neticu. Katrā ir kaut kas pozitīvs, tikai vajag to izdabūt ārā.
Ai, vispār es sapisos galīgi ar šito tekstu :D Pats vairs nesaprotu ko tur rakstu :))

Ok, īsumā - vienkārši mums visiem vajag vasaru, pavasari. Tad uzreiz tie čīkstuļi visi paši kaut kur pazūd, jeb mēs tos vienkārši neredzam, tie mūs neuztrauc un mums netraucē.

Es sapratu jau pašā sākumā, par ko iet runa.
Drošvien neprecīzi izteicos, ka jau domā, ka nesapratu.
Vienkārši, laikam, pārāk ilgi tādus īstenus negatīvos tēlus neesmu saticis. Domāju, ka tie jau ir izmiruši