Dārziņš -

un vakar es lasīju par to, ka katrs solis, ko sper, ir ievērības cienīgs, nekas nenotiek tāpat vien, visam ir kāda jēga - ikkatram cilvēkam, ko dzīves ceļā satiec, ik vārdam, ko saki un ko dzirdi, tam visam ir jēga - ja vien pats esi atvērts, ļaujies plūsmai, nepretojies, neinterpretē un nelaid notikumus un lietas caur savu mazo, subjektīvo filtriņu, bet ļauj lietām būt tādām, kādas tās ir, necenšoties saskatīt to, kā nav vai vēl sliktāk = iztēloties, kādām tām jābūt.
un ārdīties sevī,ja nav, kā esi iedomājies.
vienkārši jāsaprot, ka viss plūst un mainās, neatkarīgi no tā, kā tu to uztver.
ja uztver to personīgi - pats vainīgs