...
Okt. 10., 2008 | 05:05 pm
No:: aspirins
awww...
[Paarpubliceets no Jānis Polis (Jeremy, Džerīc), 13. sep 14:34]
Laipnība, turklāt neviltota, šodienas pasaulē nav diezin ko augstā vērtē. Tieši tādēļ prieks iik reizi, kad to tomēr izdodas novērot.
Šodien braucu trolejbusā uz Zaķusalu. Iekāpu, apsēdos, trolejbuss bija pustukšs. Pie tirgus sakāpa pilnum pilns. Palaidu vecenīti apsēsties un viņa bija pārsteigta un priecīga. Kas tā par lietu, ka par ko tādu tagad ir jābūt pārsteigtam?
Turpat blakus man un sēdošajai vecenītei, stāvēja tētis ar mazu bērnu rokās. Vecenīte, joprojām smaidot, piedāvāja paņemt bērnu klēpī, lai tētis varētu arī pieturēties. Viņš piekrita un arī pasmaidīja. Jā, vecenītes klēpī sēdot, bērns lūkojās pa logu un arī sāka smaidīt.
Tā nu mēs braucām - sēdošā vecenīte ar bērnu klēpī, es un tētis, stāvot turpat blakus. Tētis, kuram nu bija brīvas rokas, palīdzēja pārpildītā trolejbusa pasažieriem nokompostrēt biļetes. Ticiet vai nē, bet arī viņi bija makten priecīgi.
Turpat aizmugurē sēdēja pavecāks ārzemnieku pāris un ar ieplestām acīm raudzījās visā notiekošajā. Un atplauka platā smaidā...
Un vajag pavisam maz, pavisam nieku... Ideaali liidzcilveeki...
Lasīt vairāk »
[Paarpubliceets no Jānis Polis (Jeremy, Džerīc), 13. sep 14:34]
Laipnība, turklāt neviltota, šodienas pasaulē nav diezin ko augstā vērtē. Tieši tādēļ prieks iik reizi, kad to tomēr izdodas novērot.
Šodien braucu trolejbusā uz Zaķusalu. Iekāpu, apsēdos, trolejbuss bija pustukšs. Pie tirgus sakāpa pilnum pilns. Palaidu vecenīti apsēsties un viņa bija pārsteigta un priecīga. Kas tā par lietu, ka par ko tādu tagad ir jābūt pārsteigtam?
Turpat blakus man un sēdošajai vecenītei, stāvēja tētis ar mazu bērnu rokās. Vecenīte, joprojām smaidot, piedāvāja paņemt bērnu klēpī, lai tētis varētu arī pieturēties. Viņš piekrita un arī pasmaidīja. Jā, vecenītes klēpī sēdot, bērns lūkojās pa logu un arī sāka smaidīt.
Tā nu mēs braucām - sēdošā vecenīte ar bērnu klēpī, es un tētis, stāvot turpat blakus. Tētis, kuram nu bija brīvas rokas, palīdzēja pārpildītā trolejbusa pasažieriem nokompostrēt biļetes. Ticiet vai nē, bet arī viņi bija makten priecīgi.
Turpat aizmugurē sēdēja pavecāks ārzemnieku pāris un ar ieplestām acīm raudzījās visā notiekošajā. Un atplauka platā smaidā...
Un vajag pavisam maz, pavisam nieku... Ideaali liidzcilveeki...
Lasīt vairāk »