...

« previous entry | next entry »
Dec. 16., 2007 | 10:52 pm

ir spocīgi kaut kadā brīdī neredzēt vairs savu ēnu, nedzirdēt savu atbalsi, nesajust sala kniebienu pirkstu galos, nejust durvju atsišanos pret savu plecu.

Link | Add to Memories