Dārziņš - pirmais sniegs

vakar, noskatoties filmu Jautrās bēres, Krievijas kino festivāla ietvaros, sapratu, ka slāvi man tomēr ir ļoti tuvi - tas viņu dvēseliskums, tiešums, dzīves baudīšana pilnu krūti, pamatīgums - nu, tur ir kaut kas tajā visā.
tiesa gan pēc filmas , braucot mājās tramvajā, daži krieviņi tā piebesīja ar savu zviegšanu un maurošanu ka patika pret slāviem ātri noplaka.
bet, ja runā par filmu - perfekta, varbūt mazliet pārspīlta, bet tādai tai vajadzēja būt.