...

« previous entry | next entry »
Jun. 29., 2007 | 10:05 pm
dvēselīte: miers

jēē, veļuks ritīgi rullēēē! :))
neskatoties uz lielo vēju, izmetu kārtīgu līkumu pa pļavām un mežu ceļiem, tagad tik daudz svaiga gaisa plaušās un sirdī tāds feins miers pēc tādas izdampēšanās!
patiesībā braukšana ar veļuku varētu būt viens no labākajiem veidiem kā aizdzenāt mazo iezagušos skumjiņu dvēselē un dažreiz uznākošo man_visus_un_sevi_šodien_ir_žēl garastāvokli!

tagad jāpalasa bik grāmatiņa un miedziņš būs jau klāt, neskatoties uz to, ka ir piektdienas vakars.
nav jau vienmēr jātrako,
rīt brāļa kāzās būšu svaiga un sprauna, ko nevar teikt par pašu brāli, kurš šovakar no darbabiedriem tapa piedzirdīts, napadziņš, un rīt droši vien nebūs viņa laimīgākais rīts - bet kam gan tagad viegli :)

Link | iešāvās prātā | Add to Memories


Comments {3}

...

from: [info]aspirins
date: Jun. 29., 2007 - 11:00 pm
Link

jā, to sajūtu, kad traucies ar riteni kur acis rāda, ne ar ko nevar salīdzināt - tāda brīvība un laime, iekšā sirsniņa smaida :))

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


Dying Bride

...

from: [info]heartstripper
date: Jun. 29., 2007 - 11:09 pm
Link

Es te iepriekš rakstīju, kā līgo vakarā pēc 2 aliem bija forši braukāties pa lauku ceļiem, riktīga brīvības sajūta :P

Un tik forši, ka vējš matu izplivina, visu tevi izpūš tīru un brīvu, un nedaudz laimīgāku ;))

Atbildēt | Iepriekšējais