viesis

« previous entry | next entry »
Nov. 26., 2006 | 03:42 pm
dvēselīte: paģiras
atskaņo: kaut kas smags

tagad jau sen, kādus 6 gadus mana istaba vairs nav mana, bet brāļa. un viņs vakar pastāstīja, ka viņam arī bija naktī nācis tas lietuvēns un bieži gūlies uz krūtīm, tāpat, kā man, kad es kādreiz tur gulēju. izpaužas tas tā - tu naktī pamodies no tā, ka tev uz krūtīm guļ silta, neredzama masa, tu visu saproti, esi nomodā, bet pakustēties nevari, viss ķermenis kā paralizēts. arī parunāt vai ko pateikt nevari, jo mute nekustas un skaņas nekādas izdvest neizdodas.lietuvēns atkāpjas tikai tad, kad domās noskaiti Tēvreizi vairākas reizes un pasaki domās - sātan, atkāpies!pēc brīža tad viņš tevi "atlaiž" un paliek atkal viegli elpot un locekļi atkal sāk kustēties.
agrāk es domāju, ka esmu kaut ko sagrēkojusies un ka tas lietuvēns nāk pie manis personīgi - bet tagad saprotu, ka viņš vienkārši te tusē apkārt un laiku pa laikam vienkārši kādam uzsēžas.
baigi interesanti - citās istabās viņš nav manīts, tikai šajā...

Link | iešāvās prātā | Add to Memories


Comments {3}

Lee

...

from: [info]lee
date: Nov. 26., 2006 - 03:57 pm
Link

..man tirpiņas pat pārgāja šito lasot..

Atbildēt | Diskusija


...

from: [info]aspirins
date: Nov. 26., 2006 - 04:01 pm
Link

jā,kad viņš ir virsū, sevišķi jautri nav...
tad ir tāda pilnīgi vārdos neaprakstāma šausmu sajūta, kā saka - nāves smaka..

Atbildēt | Iepriekšējais


...

from: [info]mikstmiesis
date: Nov. 26., 2006 - 04:06 pm
Link

tā sajūta, ka nevar pakustēties ir baisa. man tā bija vienu reizi, kad mirusī aklīte bija atnākusi. viss beidzās tai brīdī, kad izdevās sakustināt galvu...

bet tā te pie manis laku pa laikam vien spoks tusē.

Atbildēt