...

« previous entry | next entry »
Aug. 7., 2006 | 08:29 pm

mamma iespieda manā somā šorīt, uz Rīgu braucot, 3 burkas dažādu ievārījumu - aveņu, melleņu un ērkšķogu...labu gribēdama,
kaut arī viņa joprojām nav pamanījusi, ka es zaptes vispār nekad needu.
tā nu es šodien ar to smago somu staipījos,
kauns jau teikt mammai, ka tās zaptes tā arī stāvēs ledusskapī neattaisītas

brāļi laukos nodzērušies,
draugu cieņu pazaudējuši
man nav vienalga un tieši tāpēc es nejaukšos ar saviem padomiem viņu dzīvēs

lauku āra disenē, par godu sporta dienai, mazi bērni pārdzērušies vemj un pīpē cigaretes un zāli
veļas žāvētavā dīdžejs ar savu aparatūru
un vienīgā gaisma nāk no uguns - disko bumbas,kas stāv uz statīva un ko kāds pārdzēries purns vēlāk apgāž, salauzdams statīvu

bet manī neizraisās sašutums pat ne mazākajā sirds nostūrītī,
jo vienkārši iekšējās rokas ir nolaidušās
un tā apziņa, ka es neko tur nevaru mainīt manu sirdi tikai nocietina

un padara vienaldzīgu pret cilvēkiem kā tādiem

es tikai stāvēju un dzēru savu skrūvi no vīnogu sulas pakas

Link | iešāvās prātā | Add to Memories


Comments {4}

ulrich

...

from: [info]ulrich
date: Aug. 8., 2006 - 09:42 am
Link

drūmi...
nav gluzi taa, ka neko nevar mainīt, lai arī tā bieži šķiet..
varam sākt ar sevi un sev tuvajiem..

Atbildēt | Diskusija


...

from: [info]aspirins
date: Aug. 8., 2006 - 10:43 am
Link

šobrīd vienkārši pašai nav spēka, lai pasauli lāpītu...
jāpagavē, jāpasēž ar sevi, lai tiek kaut kādā bišķi skaidrībā ar visu iekšiņu un āriņu

Atbildēt | Iepriekšējais