viss sākās ar tādu izmisumu, ka varētu visiem pilsētas trolejbusiem stangas noraut, raudāju, neprātojot, vai kāds to mana vai nē, raudāju par vientulību, bezjēdzību un savu mazo, salstošo sirdi.
viss norima un nostājās savās vietās sajūtot reālas briesmas savai mājai.
tieši tik vienkārši.
Un izrādās, ja lūpas krāso reti, reti, tikai pa kāzām, un tad vienā dienā ne no šā ne no tā tās uzzīmē sarkanas, sarkanas, tad reaģē visi satiktie radi, draugi, paziņas.
Īstenībā jau jūtos diezgan tukša. Slāpst.
bļ2a1
[Tas ceļš, kas savienoja mūs, bija skaists un visskaistākais. Tas veda pa salu un sniegu, un tomēr uz siltumu, miegu.]
lai tieši Tev salds miedziņš!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}