Asiize

juris_tilts @ 10:43 am: Ir izaicinoši, bet arī, interesanti pa vērot, kā Bērziņš formulē savus prātojumus. Teikumi gandrīz vienmēr sastāv no spēcīgām daļām, kas katra atsevišķi it kā izsaka noteiktu, stingru domu, bet kopā tas viss izskatās pēc tāda kā absurda murga, tāpēc man ir aizdomas, ka šīs teikuma sastāvdaļas viņš ir kaut kur noklausījies, padomājis (droši vien neapzināti), ka tas nu gan ir labi teikts, un iekļāvis savā krājumā.
Piem., šeit: tas dotu balansu. Skaidrs, ka balanss ir laba un vajadzīga lieta, kurš iebildīs. Ejam tālāk. Bruņotie spēki esot bruņotie spēki. Pirmais, protams, būtu pasmieties: ko tu neteiksi! Bet nāksim nedaudz pretim — redzams, ka tas ir domāts, ka bruņotie spēki kaut kādā ziņā ir citādāk vadāmi nekā izglītības iestādes, muzeji vai ekonomika. Piekritīsim, nestrīdēsimies. Tur vajagot ministru ar pretēju domāšanu. Pacietīsimies, nesāksim smieties. Jā, vajag ar pretēju domāšanu, tādu, kas nav militāri noskaņots un pie pirmās izdevības neievilks mūs karā. Sievietes tomēr redzot tālāk. Redz, redz tālāk, daudz tālāk viņas redz. Nopietnais aizsardzības ministra amats. Jā, ļoti nopietns amats tas ir.
Bet viss tas kopā izskatās kā doma, ka nopietnā amatā vēlams cilvēks, kurš tālu skatās pretējā virzienā vai tml. Vai ka aizsardzības ministram jābūt tālredzīgam (kas nebūtu tik nepieciešams, piem., izglītības, ekonomikas vai ārlietu ministrijās). Galu galā no tā teikuma loģiski izriet, ka visos šajos amatos vajadzētu salikt sievietes, un tik daudz sieviešu mums valstī arī ir. Vienīgi smieklīgajā, visai nenopietnajā prezidenta amatā paturams ne īpaši tālu redzošs un ar tajā pašā virzienā vērstu domāšanu apveltīts vīrietis. Tur nekādu balansu nevajag.
Utt.