Asiize

kemune @ 11:42 pm: nu, dodekafonija apraksta noteiktus matemātiskus pārveidojumus, ar kuriem iegūt skaņu virknes. tipa šajā procesā rodas kaut kas, kas normāli ir atonāls (jo teorija pati neparedz nekādus akordus, harmonijas vai tradicionālās saskaņas), taču tā kā tam ir stipri gadījuma raksturs, tajā var rasties kādi tonāli motīvi (nu, tipa, nejauši sanāk akords). tas drīzāk ir tradicionāli orientēto cilvēku mēģinājums pierādīt, ka re, panks jau tu esi, bet paskaties, tomēr tas pats cilvēks vien esi, nu, tipa nekur jau no tonālisma tālu neaizbēgsi. jo tas, uz kā balstās tonālisms, imho ir stipri cilvēka skaņas uztverē balstīts, nu dzird cilvēks to kvintu ar citu krāsu kā sekundu, un katra rada savu sajūtu. bet šēnbergs tikai močī, sakot, ka nekādu likumu nav, bet tas neizslēdz likumsakarības :)