:
Ejot uz trolejbusu aizķēros sāpīgi aiz tramvaja sliedes, knapi nobalansēju atkal nenokritusi uz ceļiem. Visi skatījās, mēģināju tēlot, ka viss ok, lai arī sāpēja kājas īkšķis. Pēc tam trolejbusā vienīgā brīvā vieta bija tas atlokāmais krēsls pie vidus durvīm, gribēju sēdēt un lasīt grāmatu, tāpēc atlocīju, bet tur bija iekšā Privātā Dzīve, bet es to negribēju aiztikt, jo man izskatatījās, ka tā varbūt ir slapja, un biju jau gandrīz apsēdusies, tāpēc nosēdos uz maliņas, lai nepieskartos žurnālam, atkal likās, ka visi skatās, kā es tā jocīgi sēžu. Ceļoties kājās, ķēros pie stangas un nejauši satvēru citas pasažieres roku, viņa noskatījās, atvainojos. Izkāpu Esplanādē, uznāca lietus, saliju pa ceļam uz darbu, vēl nav atkritusi auss, kurā sagāja ūdens, mazgājot matus.