: cik neērti tā iemīlēties.
Garsons, kurš ved ēst kūkas. Un viņa arī izskatījās uzcirtusies. Rotaļas ar intelektu. Tavs prāts lai notiek. Skaistās (?) skumjas. Un ilgas/draugi/nekas/cik muļķīgi. Un tomēr - tā ļoti, ļoti, smadzenēs kāds visu laiku tarkšķ. Fantastiska mazvērtība. Neuzrakstīt. Bakstīt. Bakstīties. Tik vien kā paļauties, ka notiks viss, kā jānotiek. Un saullēkts - saulriets randomā ies uz priekšu. Un neiestrēgs. Un kamēr pietiks romantikas un puņķu, tikmēr viss rullz. Ļoti trūkst pašapziņas. Nekad nav pieticis. Bet ideaļņikam jāprot tikai samulsināt, tikai sasmīdināt, noth more. Un tāds ieķēries cilvēks kā es nemaz nedrīkstētu rakstīt. Dūjas vien prātā. Un daudz maz high. Vienatni baudot un sapņojot. Mazliet par daudz. Jaunās emocijas mani fascinē tāpēc, ka neiekrīt zināmajos rāmīšos. Viss pārējais pēdējā laikā ir tāds milzu deja-vu - cilvēki, notikumi, pārdzīvojumi. Beidzot ir premierefois-vu. Patīk. Vienīgais, kas atkārtojas - vēlme iet izaugšanas kursos (intensīvajos) - lai pieredze un bārda, kurā domīgi iegremdēt pirkstus, viltīgi pasmaidot un sakot "hmm".
Show me the day when the world wasn`t new.
Un tik dīvaini, kātojot mājās no "Šķeļot viļņus" un glabājot pēdējos kadrus kā ikonas savā operatīvajā atmiņā, izdzirdēt, ka Vecā Ģertrūde vienpadsmitos vakarā zvana. Un brīvībene pieklust.
Garsons, kurš ved ēst kūkas. Un viņa arī izskatījās uzcirtusies. Rotaļas ar intelektu. Tavs prāts lai notiek. Skaistās (?) skumjas. Un ilgas/draugi/nekas/cik muļķīgi. Un tomēr - tā ļoti, ļoti, smadzenēs kāds visu laiku tarkšķ. Fantastiska mazvērtība. Neuzrakstīt. Bakstīt. Bakstīties. Tik vien kā paļauties, ka notiks viss, kā jānotiek. Un saullēkts - saulriets randomā ies uz priekšu. Un neiestrēgs. Un kamēr pietiks romantikas un puņķu, tikmēr viss rullz. Ļoti trūkst pašapziņas. Nekad nav pieticis. Bet ideaļņikam jāprot tikai samulsināt, tikai sasmīdināt, noth more. Un tāds ieķēries cilvēks kā es nemaz nedrīkstētu rakstīt. Dūjas vien prātā. Un daudz maz high. Vienatni baudot un sapņojot. Mazliet par daudz. Jaunās emocijas mani fascinē tāpēc, ka neiekrīt zināmajos rāmīšos. Viss pārējais pēdējā laikā ir tāds milzu deja-vu - cilvēki, notikumi, pārdzīvojumi. Beidzot ir premierefois-vu. Patīk. Vienīgais, kas atkārtojas - vēlme iet izaugšanas kursos (intensīvajos) - lai pieredze un bārda, kurā domīgi iegremdēt pirkstus, viltīgi pasmaidot un sakot "hmm".
Show me the day when the world wasn`t new.
Un tik dīvaini, kātojot mājās no "Šķeļot viļņus" un glabājot pēdējos kadrus kā ikonas savā operatīvajā atmiņā, izdzirdēt, ka Vecā Ģertrūde vienpadsmitos vakarā zvana. Un brīvībene pieklust.
Current Mood: jauns
Current Music: Džamiroukuai
: negaršīgs.
"Ugunskuri, kas kuras uz rampas sadedzina visus ķecerus un puspatiesības." Atceros kaut kādas epizodes, rītus, vakarus, veļas mašīnu, uznāk smeldzīte. Idealizēju pagātni, nākotni., noliedzot šodienu. Piedziesmotas vietas. Un ir tik muļķīgi, ka vienkāršai apcerei, padomāšanai par sevi-dzīvi ir nepieciešams atvaļinājums. Agrāk taču vienkāršāk - kā dienas zaglim kaut kur sēdēt, rakstīt/tējot/dzīvot bija, ne? Daudz vienādu burtiņu un visi vienā rindiņā. Pazemība ir tas pats kas liktenis, un mīlīga sejiņa diemžēl nav tas pats, kas atvērta sirds. Slāpes pēc cilvēcības, kas liek izmērīt personiskā humānisma temperatūru. Negaidīts jauns sākums.
"Ugunskuri, kas kuras uz rampas sadedzina visus ķecerus un puspatiesības." Atceros kaut kādas epizodes, rītus, vakarus, veļas mašīnu, uznāk smeldzīte. Idealizēju pagātni, nākotni., noliedzot šodienu. Piedziesmotas vietas. Un ir tik muļķīgi, ka vienkāršai apcerei, padomāšanai par sevi-dzīvi ir nepieciešams atvaļinājums. Agrāk taču vienkāršāk - kā dienas zaglim kaut kur sēdēt, rakstīt/tējot/dzīvot bija, ne? Daudz vienādu burtiņu un visi vienā rindiņā. Pazemība ir tas pats kas liktenis, un mīlīga sejiņa diemžēl nav tas pats, kas atvērta sirds. Slāpes pēc cilvēcības, kas liek izmērīt personiskā humānisma temperatūru. Negaidīts jauns sākums.
Current Music: netveramākā