:
Pagalmā pie atkritumu konteineriem nolikts Ziemassvētku kaktuss, galīgi zaļš vēl, bet tāds kā - vecīt, savu laiku esi nokalpojis, tinies nu. Vēl skumīgāks skats nekā, redzot izmestu eglīti.
Redzēju sapnī
skuka. Sniga sniegs, laikam pat puteņoja, es, tāda pārpriecīga un sasodīti līksma, tekalēju pa ielām. Un satiku viņu pie koka mājiņas uz Tallinas un Miera ielu stūra, kur pirmā stāvā dziju veikals. Šamā dzīvoja otrajā stāvā un pa glītam koka trepītēm kāpa augšā uz savu dzīvokli. Sasmaidījāmies un sasveicinājāmies, teicu, ka nāku pirkt dziju,
skuka man novēlēja nezaudēt jaunību. Apsolījos ar!
Tādas tās štellītes. Dzīvojam.
Comments
|
Aha, zinu šo dziju veikalu. Kad eju garām, nodomāju, diez, vai bizness iet vai neiet - vecmāmiņas par pensijām dzijas nevar atļauties nopirkt, bet meitenes...Vai tad mūsdienu meitenes vispār ada vai tamborē.
Vai! Es tak Tev arī gribēju paspēt viskautko pateikt, bet Tu baigi steidzies pa tām koka kāpnītēm uz augšu (gan jau tajā faktā arī kāda simboliskā doma :)!
Turklāt Tev bija tāds skatiens "es jau tāpat visu zinu, vari nemaz nemēģināt". Sanāk, ka Tu jau arī juti visu, ko novēlēju.
Turklāt Tev bija tāds skatiens "es jau tāpat visu zinu, vari nemaz nemēģināt". Sanāk, ka Tu jau arī juti visu, ko novēlēju.
(Reply to this) (Parent)
nē, nu, ja tu tā uz sitienu jautā, ļoti ceru, ka būs, bet, tā kā pagaidām vēl līdz bērniem neesam tikuši, tad grūti apsolīt.
nu tak
ka ne
:)
nekas jau uubernooopietns, tikai asociācija ar zeķīšu adīšanu mazbērniem, dēļ jaunības nezaudēšanas un dzijiņu pirkšanas, tā lūk ...
ka ne
:)
nekas jau uubernooopietns, tikai asociācija ar zeķīšu adīšanu mazbērniem, dēļ jaunības nezaudēšanas un dzijiņu pirkšanas, tā lūk ...
ā, nē, nē, nav tik traki, kādu pusotru gadu vismaz neesmu neko uzadījusi.
bet gribās, kaut kur dziļumos gribas.
varbūt, kad aizbraukšu, adīšu mājiniekiem pirkstu lellītes.
bet gribās, kaut kur dziļumos gribas.
varbūt, kad aizbraukšu, adīšu mājiniekiem pirkstu lellītes.
(Reply to this) (Parent)