Asiize

10:14 pm: kā beigtie baloži uz robežkontroles punkta jumta - tādā bezspēcībā pamiruši viens otra locījumos, īpaši - lokatīvā un vokatīvā. un zeme zem viņa kājām, un gabaliņš manis, nebaidoties degt, nebaidoties par savu naivo jaunību, mazulību, infantilismu, viltoto sarkasmu, mākslīgo cinismu, cenšoties staying cool, still staying cool. Uzticoties, zinot, ka nedarīs pāri gribot. Un negribot jau es arī. Garša. Un smarža. Nu, jūs jau zināt, kā tas ir. Tikai iegrimstot, un, kas būtiski - nesalīdzinot. Gruzoniņš, salīdzinot kreisās rokas plaukstas. Dzīves līniju garumi, tie, kas aiz muguras, atšķiras. Pašapziņa apsēžas uz uzrotītiem bikšu galiem un dungā skumjo dziesmiņu. Ieslēdzu seifā pagātni. Seifam ir 2 atslēgas. Noslauku lieveni, nopļauju mauriņu, jāstāda neaizmirstulītes vai kreses. Pēdējo naudu iztērēju veļā un grāmatās. Neko citu nevajag. Un, jā, ir daži cilvēki, kurus jūtu. Skaits samazinās.
"caur tumsu tumsā vārdiem iesvaidīts
un gaismu taustošs tevī uzziedējis
es visu atradis un devis pasmaidīšu"
[l.z.]
L U!