"lūdzu, tā kā narcisi mani zemē stādiet!"
Skābas vīnogas un mīļa kā jukusi nāra. Sajūta kā senos laikos, neejo gulēt, dirnot pie TV un gaidot "Vzgļadu" vai "Labvakaru". Un kā lai vispār pieraksta to, ko pats sev negrib teikt vai neuzdrošinās atzīties, smaidot tikai pa pusei. Modernas baznīcas, šķūņi un patiesības. Tūkstošiem. Katram savs. Noklusētais, liekulība. Vēlreiz smaids un tad mazliet pa kreisi. Brālis. Muļķīte. Kaut kāds pelrušķītes arhetips. Dzīvot savā pieticībā, dzīvot līdz ballei, līdz pusnaktij. Un tad zaudēt atkal. Bet patiesībā jau iepriekš zināms, ka kariete pārvērtīsies ķirbī. Naglas mugurā. Man nav iebildumu būt tai sliktajai vai staigāt basām kājām pa tikko lietu asfaltu un sev vien saprotamus hiroglifus iemīt. Vēlos tikai nejaušības, neko vairāk. Un nesaprotamas ceļa zīmes. Un bēgt no visziņiem.
Sargiet sevi.
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
kailaam peedaam pirmajaas naatriitees iebrien
pamaaj padodies izzhauj palagus
padusees kraato gruutumu palaid pa veejam
pamaaj padodies izzhauj palagus
padusees kraato gruutumu palaid pa veejam
(Reply to this) (Thread)
bet veejam nav padushu, kur kraat
gruutums iepiisies koku zaros
saviis ligzdu ziedoshaa kjirsiii
seedees pie tava atveertaa loga
dziedaas ziesminju tik skaistu
ka jaasmejas
nu pacel taas rokas
gruutums iepiisies koku zaros
saviis ligzdu ziedoshaa kjirsiii
seedees pie tava atveertaa loga
dziedaas ziesminju tik skaistu
ka jaasmejas
nu pacel taas rokas
(Reply to this) (Parent)