Comments
šitas pēc formas un būtības man ļoti, ļoti atgādināja vienu Roberta Mūka dzejoli, kuru gan neatceros no galvas un deklamēt precīzi nemācēšu, bet dažas rindiņas tur skanēja apmēram tā:
un ik pa laikam pacelties augstu virs zemes
un kad tu kritīsi lejā
tev būs apgarota seja
un tu zināsi, ka arī grēkā ir spēks
un ik pa laikam pacelties augstu virs zemes
un kad tu kritīsi lejā
tev būs apgarota seja
un tu zināsi, ka arī grēkā ir spēks