Asiize

reiz Krievijas ziemeļos, uz kādas zemes, kas bija pareizticīgo asinīm piesūkusies redzēju kā kāds mūks apciemoja pazemīgu pareizticīgo sievieti, kas viena pati sargāja izpostītu un apgānītu baznīcu,rēnā vakarā, viņš bija kāpis augstā kalnā, un atnesis viņai vienu konfekti lācītis ķepainītis. kad mēs piegājām viņiem klāt, viņi sēdēja uz izpostītās baznīcas sliekšņa kalna galā, rāmi smaidīdami un runādami par Kunga plāniem šajā nomocītajā zemē. bet to visu nemaz tā nevar izstāstīt, skan tik izdomāti.

(Reply to this) (Thread)

mmm,
banāli laikam, bet viss, ko nodomāju, bija vien "laimīgā!",
bet pareizticīgo pasaule man šķiet pārāk mistiska,
man tā šķiet drīzāk kā tālo austrumu reliģija, ne kristietība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tik traki arī nav, tomēr lielākā daļa no kritiskās domāšanas ir jāmet miskastē, ne tā kā pie ērtajiem protestantiem, var paturēt visu.

(Reply to this) (Parent)