Cibiņam Jan09 ir labs jautājums – kā mēs, nebūdami eksperti kādā jomā, varam būt droši par kādas specifiskas informācijas ticamību?

Dažreiz gan specifiskā informācija ir acīmredzama un viegli pārbaudāma, ka pārmērīgs skepticisms tikai vairo bailes un liek izvēlēties nepareizas politikas. Labs piemērs tam bija mirstības rādītāji no kovida. Jau pašā pandēmijas sākumā šie dati tika ātri iegūti, bija zināmi un pārbaudāmi. Viens bija no kruīzu kuģa Diamond Princess. Mēs varam apšaubīt netiešos datus, piemēram, no notekūdeņu mērījumiem vai slimnīcā nonākušajiem, jo neviens nezina, cik saslimušo paliek mājās, netestējas un uz slimnīcu nebrauc. Bet kruīzu kuģis bija ideāls eksperiments, un visus inficētos pēc tam apsekoja, un mirstības rādītājs un to proporcijas pēc vecuma bija skaidri zināmas. Tās liecināja, ka vecumā no 65 gadiem bija liels risks, no 55 līdz 65 gadiem mērens, un pārējiem faktiski nebija par ko satraukties.

Varbūt man palīdzēja zināšanas medicīnā, bet es neesmu nekāds epidemiologs vai pandēmiju speciālists. Ikviens varēja iepazīties ar šiem datiem un izdarīt tikpat drošus secinājumus, ka tie ir uzticami dati.

Vislielākā pandēmijas politiku problēma bija tieši politiku veidotāju neticība šiem datiem. Visas mājsēdes, vakcīnu mandāti, neefektīvo masku mandāti ir tikai sekundāras kļūdas, kas izrietēja no neuzticības šiem datiem.

Es atceros diskusiju ar gediminu, kur es viņam pastāstīju, kāpēc šie dati ir uzticami, un viņš gluži vai vārījās dusmās uz mani un pēc tam atkārtoja dažādos veidos, ka es meloju. Nezinu, kāpēc viņš tiem neticēja. Droši vien daudziem bija grūti pārkāpt pāri savām emocijām, no kurām galvenās bija bailes. Racionāli nebija nekāda iemesla šiem datiem neticēt, un tie apstiprinājās visā pandēmijas laikā. Tikai 2023. gadā Eiropas Zāļu aģentūra tvītoja, ka “risks no kovida pieaug eksponenciāli pēc vecuma”. Latvijas aģentūra koplietoja šo tvītu, tulkojumā izdzēšot vārdu “eksponenciāli”. Pat tad viņiem nebija ticības šiem precīzajiem datiem.

-------------------

Atgriežoties pie AES – protams, mēs neviens neesam eksperts, bet mēs arī netaisāmies projektēt vai finansēt AES celtniecību. Šis ir tikai par pašiem pamatprincipiem. Tieši tāpat kā ar datiem par mirstību no kovida pēc vecuma, ikviens var pārliecināties, ka saules paneļu un vēja ģeneratoru iegūtā enerģija ir nepastāvīga. Ir vajadzīgas vai nu bāzes jaudas, vai iespēja šo enerģiju uzkrāt. Pagaidām akumulatori šim nolūkam izmaksā pārāk dārgi. Tie neatmaksājas lieliem apjomiem. Ikviens var šos skaitļus apskatīt un salīdzināt un par to pārliecināties, pat neesot eksperts šajā nozarē. Varbūt nākotnē akumulatori būs pietiekami lēti, bet šobrīd tā vēl nav.
Tātad ir otrs variants – bāzes jaudas. Dažām valstīm ir paveicies ar hidro resursiem, bet vairumam citu valstu tās būs elektrostacijas, kuras darbinās ar oglēm, naftu vai gāzi. Gāze ir tīrāka par oglēm, bet tik un tā rada CO2 izmešus. AES ir ļoti efektīva alternatīva.

Ticība šiem pamatdatiem neprasa nekādu ekspertu līmeni. Un otrādi – neticība tiem, lai kādu iemeslu dēļ tā nebūtu, radīs daudzas nepareizas politikas.

Visa ideja, ka cilvēki, kas iesaka tehnoloģiskus risinājumus, nesaprot emocijas, ir pilnīgi absurda.

Vakcīnas ir ļoti sarežģīta tehnoloģija, lai gan nespeciālistiem tā izskatās vienkārša. Tas, kādas vakcīnas tiek dotas bērniem, balstās ļoti dziļā izpratnē par imūnsistēmas attīstību bērniem. Viņiem nevar dot visas vakcīnas pēc kārtas, jo vai nu nestrādās, vai būs ar lielām blakusparādībām. Tās, kuras ir apstiprinātas, ir zinātniski izstrādātas un pārbaudītas ilgā laika periodā.

Daži emocionāli cilvēki atsakās no vakcīnām bērniem, jo viņiem ir žēl, ka mazs bērns tiek durstīts ar adatām, turklāt no vakcīnām dažreiz ir reakcijas, nākamajā dienā bērniņam var būt drudzis, caureja, dažreiz ādas dūriena vietā var būt apsārtums. Ļoti retos gadījumos var būt pat vēl smagākas blakusparādības. Pasargāt bērnu no tā visa ir ļoti saprotamas emocijas.

Tieši tāpat emocionāli cilvēki žēli raud, kad redz, kā bērniņš smagi saslimst vai pat nomirst ar kādu slimību, kuru būtu izdevies viegli novērst ar vakcināciju. Tikai šo emocionālo vecāku dēļ tika izgudrotas vakcīnas un tās tiek plaši lietotas sabiedrībā.

Man ir pāri palikušas vairākas kastītes ar Brintellix jeb vortioxetinum. Tā kā bija diezgan dārgas zāles, tad žēl tā vienkārši mest ārā, varbūt kāds lieto un varu atdot par velti?

Mans epasts ir galdene0@gmail.com

Džo Rogans arī norāda, ka sieviete grieza stūri, lai neuzbrauktu aģentam:
https://x.com/RpsAgainstTrump/status/2011157340981260777

Pat gnidrologs piekrīt, ka sieviete bija aktīviste – cīnītāja pret lielās valdības (big government) patvaļu. Darīja lietas, kuras viņš pats parasti apbrīno un iesaka. Tikai šoreiz laikam vaina bija viņas ādas krāsā – ja to dara baltie cilvēki, tad tas kļūst nosodāms.

Kāda parodija par “All lives matter” vai “White lives matter” no raitoīdu puses!

Kad ASV policists nejauši nogalināja vienu melnādaino (Džordžu Floidu), tad visa melnādaino kopiena viņu aizstāvēja, lai gan viņš bija viens no sliktākajiem cilvēkiem kopienā (narkomāns, sievas sitējs, krimināla vēsture utt.).

Kad policists nejauši nogalina vienu balto sievieti, kura neko pat sliktu nedarīja un būtībā bija gandrīz ideāla kopienas pārstāve (ar 3 bērniem, dzejniece, nekādas kriminālas vēstures, tikai vienreiz pieķerta, ka mašīnai nebija laikā izieta tehniskā apskate), tad balto kopiena aktīvi aizstāv slepkavu policistu, nevis nevainīgo sievieti.

Ja jums patīk runāt pārspīlējumos par genocīdu, tad baltie paši sevi genocidē. Katrā ziņā vismaz raitoīdi neaizstāv savējos, ne arī savas ģimenes ar bērniem, nekad un nekur.