Noa Smitam interesanta teorija par Palestīnas kustību: https://x.com/Noahpinion/status/1889589976616116510

Ko es šodien uzzināju: https://x.com/MadelnCanada/status/1889061537442312331

Pietiek Trampam uzlikt tarifus (un ātri atcelt), lai izgaismotos, ka otra puse nav nemaz ar tik brīvu ekonomiku, un Kanādai bija nodokļi tirdzniecībai starp provincēm savas valsts iekšienē. Pat Eiropas Savienība ir atcēlusi muitu un PVN (tas ir sarežģīti, bet būtībā par visu maksā galapircējs pēc savas valsts PVN likmes) starp dalībvalstīm.

Pamanīju, ka ir cilvēki, kuri ir par degrowth politiku, un vienlaicīgi fano par Mileju un dalās ar viņa ierakstiem.

It kā Milejs būtu par degrowth. :) Šis vairāk parāda to, ka daudzi cilvēki vienkārši fano par visu, kas ir pret meinstrīmu, bez dziļākas izpratnes vai filozofijas.

Tas labi parādījās arī Trampa-Īlona mijiedarbībā par imigrantiem. Imigrācija ir pozitīva, jo veicina izaugsmi, un imigrācija ir slikta, jo var atnes slikto nabadzīgo valstu kultūru. Loģiski būtu diferencēt un kontrolēt imigrāciju, uzaicināt izglītotus un strādātgribošus augstas pievienotās vērtības darbos, un neļaut imigrēt mazāk kvalificētiem.

Bet vairums jau negrib iedziļināties šajās niansēs.

Kas attiecas uz degrowth, tad tā ir novecojusi domāšana. Putins karo Ukrainā, tāpēc ka viņš netic izaugsmei un kā vienīgo iespēju valstij uzplaukt un kļūt diženai redz caur nozagšanu vai atņemšanu citiem. Pat Trampam ir nedaudz šīs kļūdas (piemēram, tarifi u.tml.).

Es ņemu savus vārdus atpakaļ. Izsmiet zazi par to, ka viņš nodarbojas ar vegānisma propagandu, ir piemēroti, jo viņš ir reti pretīgs un naidīgs tips.

Veģetārisms un vegānisms ir normālas izvēles. Tie, kas demonstratīvi stāsta par to, kā viņi speciāli ēdīs vairāk gaļu, lai ieriebtu veģetāriešu vai vegānu noskaņojumam, nav diez ko labvēlīgi. Es labi saprotu, ka zažveidīgo propaganda reizēm var būt kaitinoša, bet nav vajadzīgs uz to atbildēt ar šādu rupju retoriku.

Es paredzu, ka visi trauksmainie raksti par demokrātijas nozagšanu Trampa laikā beigās izrādīsies aplami. Tramps nav labs, viņam ir daudzas problēmas, bet visdrīzāk viņa laikā ekonomika mēreni augs, ASV turpinās saglabāt dominējošo stāvokli pasaulē, un arī demokrāti daudz ko no šī mācīsies un uzlabos savas politikas, lai atkal gūtu uzvaru vēlēšanās.

Demokrātija no šī visa tikai kļūs stiprāka, kā pēc vētras mežs aug vēl labāk.

Kad es sāku studijas, man teica, lai vairs nelietoju saīsinājumu QD – (no latīņu quaque die, katru dienu), jo tas ir viegli pārprotams ar QDS – četras reizes dienā, un rada riskus pacientiem. Tā vietā ir jālieto OD (reizi dienā), un tas arī labi saskan ar OM – katru rītu, vai ON – katru vakaru utt.

Pagājuši 10 gadi, ārsti patiešām šķiet QD vairs bieži nelieto, bet klīnisko pētījumu dokumentācijā gandrīz vienmēr būs rakstīts QD. Tā kā šie dokumenti kalpo par pamatu zāļu aprakstam, tirgū laisto zāļu dokumentācija arī bieži satur šo saīsinājumu QD.

Tā ir viena nenozīmīga nianse, bet tas liecina, ka pētnieki un regulatori nespēj sekot jaunākajām atziņām nozarē un tur ir vajadzīgas nopietnas reformas.

Labs piemērs ir Trampa apgalvojums par to, ka ASV pārņems Gazas sektoru.

Neticu, ka tas notiks, bet tas noteikti izraisīs diskusijas – vai ASV okupācija ir vēlama?

ASV bija Afganistānā diezgan ilgu laiku, un beidzās tas ar fiasko. Tomēr šajā okupācijas laikā Afganistānā dzīve bija labāka nekā zem Talibāna, nu vismaz sievietēm noteikti. Bet vairums politiķu par to nediskutē. Tā vietā tiek runāts par palīdzības sniegšanu šīm valstīm, un ka šīs palīdzības sniegšana ir būtiska.

Bet kā tas palīdz sievietēm, kuras mācījās par ārstēm, lai palīdzētu cilvēkiem, bet tagad ir iedzītas virtuvē? Tā vietā ASV atsūtīs nedaudz naudas un brīvprātīgos, kas veiks vakcinācijas bērniem un aizpildīs to robu, ko šīs jaunās ārstes pašas būtu varējušas izdarīt?

Tā ir politiska traģēdija, kurai nav viegla risinājuma. Tāpēc arī cilvēki izvēlas par to nerunāt, jo risinājuma trūkums liek visiem justies nekomfortabli. Lai nebūtu jārunā par risinājumu trūkumu, politiķi izvairās runāt par pašu problēmu.

Arī Gazā nav risinājuma. Bet varbūt tomēr ir? Vairums kreiso politiķu arī izvairās runāt par šo problēmu. Vai arī izvēlas runāt par kaut ko citu, piemēram, ka Izraēla veic Gazā genocīdu.

Bet ja ASV okupētu Gazu, tad vairs nevaram runāt par Izraēlas veikto genocīdu un politiķi būs spiesti runāt par īsto problēmu, kas ir Gazā. Tas veicinās diskusijas, pat ja ASV nekad reāli nepārņems Gazu.

Manuprāt, šī ir vislabākā aizstāvība par Trampa tarifiem (nu jau laikam daļēji atceltajiem). Tas nav par tarifiem, bet kultūras maiņu un diskusiju virzīšanu:
https://marginalrevolution.com/marginalrevolution/2025/02/trumpian-policy-as-cultural-policy.html

Politika ir sarežģīta lieta. Cilvēki reti spēj apspriest tās objektīvā līmenī. Piemēram, viena sīka nianse, ka Latvijā tagad aptiekās ir noteikta atsevišķa maksa par farmaceitisko aprūpi (75 centi). Loģiski, ka cilvēkiem tā nepatīk, un parādās šādi raksti:

https://www.apollo.lv/8185323/maksa-par-zalu-recepti-ir-jauns-birokratisks-slogs-uzskata-eksperte

Šeit zīmīgs ir vārda “eksperts” lietojums. Akadēmiķe bez pieredzes vai zināšanām par farmāciju pēkšņi tiek saukta par eksperti. Ar to tiek mēģināts noteikt ideoloģisko diskusiju. Visi farmaceiti ir eksperti par zālēm. Kāpēc viņa būtu jāuzskata par eksperti, bet ne farmaceiti? Protams, vairums farmaceitu nav nekādas pieredzes par zāļu izcenojuma politikas izstrādāšanu, tāpēc viņi varēs tikai ziņot par to, ka cilvēki pie kases neizprot šo maksājumu. Tas neko neizskaidro, kāds ir valdības mērķis.

Šajā gadījumā mērķis ir samazināt Latvijā aptieku skaitu. Fakts ir tāds, ka aptiekas Latvijā ir par daudz, tās darbojas neefektīvi un cenšas uzturēt rentabilitāti, agresīvi tirgojot uztura bagātinātājus, homeopātiju un kosmētiku. Tas nav pacientu interesēs, bet to izmainīt ir grūti, jo aptiekas vienlaicīgi ir bizness un uz tām iedarbojas tikai finansiāli stimuli. Farmaceiti ir izglītoti, bet vienalga piedāvās homeopātiju, jo citādi Latvijā jau viņi paliks bez algas. Lai to izmainītu, ir jāizveido stimuls, ka ieņēmumi palielinās ar lielāku lēto recepšu zāļu izsniegšanu. Tas motivēs aptiekas apvienoties un celt darba ražīgumu. Tas būs sāpīgs process, un es nezinu, cik veiksmīgas būs ministrijas ieviestās reformas, bet nevar noliegt, ka viņi mēģina kaut ko darīt, lai uzlabotu farmācijas nozari ilgtermiņā.

Savukārt arguments, ka tarifi pret Meksiku ir fentanila kontrabandas dēļ, ir tikai aizbildināšanās. Galvenais iemesls, kāpēc ASV opioīdu pārdozēšanas nāves no fentanila ir tik izplatītas, ir Purdue Pharma. Viņi ārstiem reklamēja opioīdus, maldinot, ka tie nerada atkarību. Šis ir gadījums, kad big pharma var tikt pamatoti kritizēta. Ir tik ironiski, ka vairums tarifu atbalstītāju ir pēkšņi par to aizmirsuši.

Šeit es piekrītu daudziem, ka diskusija par slikto farmāciju nevar būt produktīva. Pirmkārt, uzņēmums Purdue Pharma, kas bija atbildīgs par opioīdu reklamēšanu ASV, jau ir tiesāta un aizvērta. Problēma ar atkarībām ir tā, ka tās saglabājas visu mūžu, un tur neko daudz vairs nevar padarīt, izņemot uzsēdinot atkarīgos uz metadona, lai nepārdozē. Fentanila kontrabandas ierobežošana tikai palielinās opioīdu melnā tirgus cenas, un attiecīgi tikai radīs vēl lielākas problēmas ar narkomānu noziedzību.

Savukārt, sabiedrībai šis arguments par fentanila kontrabandas ierobežošanu var radīt plašas diskusijas, un virzīt diskusiju par ASV globālo lomu pasaules arēnā.

Es jau pirms vairākiem gadiem ņēmu vērā intelektuāļu ieteikumus pārlikt savas investīcijas uz ASV uzņēmumiem, un tā līdz šim ir bijusi pareizā izvēle. Es to nemainīšu arī tagad, un tikai turpināšu vairāk investēt ASV, jo ticu šīs valsts izaugsmei vairāk nekā Eiropas izaugsmei.

Mani izbrīna tie politiskie komentētāji (piemēram, Liepnieks), kas izsakās, ka Trampa tarifi pret Kanādu radīs problēmas ASV ekonomikai. Neizskatās, ka viņi vispār ir apskatījuši izaugsmes datus par ASV un Kanādu. Kanāda jau 10-20 gadus ir stagnējusi, kamēr ASV mēreni attīstījusies. Šajā tarifu karā varbūt nebūs ieguvēju, bet viennozīmīgi Kanāda no tā zaudēs vairāk. Tāpēc arī par spīti Kanādas politiķu skaļajiem apgalvojumiem viņi padevās un pieņēma ASV prasības (daļēji vai pilnībā).

Ar Eiropu ir nedaudz niansētāk, bet vispārīgi ir tieši tas pats – Eiropai ir jāsaņemas, lai izkļūtu no stagnācijas. Bet politiķi nespēj par to diskutēt. Tramps ar savu nesaprātīgo tarifu politiku var izraisīt vētru arī Eiropas politikā, un ļoti ceru, ka šāda vētra tiešām sāksies. Un tad politiķu skaļie apgalvojumi pret Trampu vēl vairāk izgaismos, ka tajos nav nekāda seguma, un ka vienīgais atrisinājums ir Eiropai atkal nostāties uz izaugsmes ceļa un noskaņot sabiedrību uz šādas izaugsmes nepieciešamību. Eiropiešiem vairāk par visu ir vajadzīga šī kultūras virziena maiņa, un tas vienlīdz attiecas arī uz UK.