| 0 - 10 |  
extranjero [userpic]
by extranjero ([info]extranjero)
at March 28th, 2024 (08:48 am)

Miris Daniels Kānemans, kurš pētīja, kā cilvēki pieņem ekonomiskas dabas lēmumus, un secināja, ka tas bieži nenotiek racionāli, bet uz impulsīvu emociju pamata. RIP.

Kovidhistērija ir lielisks piemērs.

No kovida laika es atceros ieteikumu instalēt mobilā telefona lietotni, kas reģistrētu visus cilvēku kontaktus un brīdinātu, ka jāievēro karantīna, ja kādam no šiem kontaktiem tiek konstatēta kovida infekcija.

Es pēc dabas esmu eksperimentētājs, tāpēc ieteicu to, lai gan nebija nekādu pierādījumu, ka tā darbojas. Es gan personīgi nekad šādu lietotni nebiju instalējis. UK bija solīts, ka šī funkcionalitāte tiks iestrādāta NHS lietotnē, bet Google un Apple to neļāva, jo teica, ka tas pārkāps cilvēku privātumu.

Kas tehniski bija pareizi, bet tai pašā laikā arī augstākā ironija, jo cilvēki citās valstīs, bet ne UK, zaudēja savas tiesības uz privātumu, kad bija jāsaņem kovida vakcīna, lai nezaudētu darbu, varētu ceļot un pat iepirkties.

Bet tagad par apstākļiem, kāpēc šāda lietotne izrādījās bezjēdzīga:

1) grūti definēt, kas ir kontakts. Cilvēkam, kas stāvēja pieturā, kontakti bija visi, kas sēdēja autobusā, kurš pabrauca garām pieturai.

2) kontaktu skaits var būt pārāk liels, ka izsekošanai vairs nav nozīmes – piemēram, pārdevējs veikalā kontaktējas ar simtiem vai tūkstošiem cilvēku katru dienu.

3) kovida infekciozais periods un uzņēmība var būt ļoti heterogēna (atšķirīga). Modelēšanā rodas pārāk lieli ticamības intervāli, ka nevar izveidot jēgpilnu rīcības plānu.

4) cilvēki nav uzticami, var izdzēst lietotni, var neievērot norādījumus izolēties utt.

Visi šie argumenti tieši tāpat attiecas arī uz citiem pasākumiem, piemēram, maskām. Tāpēc masku efektivitāte reālajā dzīvē bija tieši tikpat efektīva kā šī lietotne un ļoti atšķīrās no laboratorijas apstākļiem. Tāpēc vēl mazāk bija saprotams lielais spiediens noteikt masku lietošanu kā obligātu, bet ne mobilā telefona lietotnes lietošanu. Abiem līdzekļiem ir apmēram vienāda efektivitāte, bet lietotne ir daudz mazāk traucējoša.

Varbūt tieši tajā ir sāls – masku lietošana rada lielāku nepatiku, tāpēc tā bija jāuzspiež, jo kovidhistērija dziļi emocionāli ir balstīta uz nepatiku pret citiem cilvēkiem. Tika uzsvērts, ka kovids izplatās cilvēku bezatbildības dēļ, vai ka Zviedrijas modelis mums neder, jo mūsu cilvēki ir pilnīgi bezatbildīgi. Patiesībā zemākas kultūras cilvēki Zviedrijā ir tikpat bezatbildīgi kā Latvijā, varbūt pat vēl bezatbildīgāki. Šeit tikai parādījās politikas izstrādātāju aizvainojums pret cilvēkiem un nedaudz vēlme atriebties ar nevajadzīgiem masku mandātiem. Es atceros, ka viens no viņiem bija Dr. Roberts Fūrmanis. Viņš ir labs ārsts, bet kā cilvēks ir skarbs un bieži nevajadzīgi rupjš pret cilvēkiem.

watt [userpic]
by watt ([info]watt)
at March 26th, 2024 (06:44 pm)

Es nenodarbojos ar fiziku, un arī pārāk daudz nepētu par tēmu, bet kautkādus dažus video noskatoties, man radās sajūta, ka kosmosā attiecības ar laiku, gaismas ātrumu un kosmosa izmēriem nav īsti skaidras. Relatīvistiskā ātrumā laiks rit lēnāk, un gaismas ātrumā apstājas: dīvaini, vai ne? Kosmoss ir lielāks, nekā gaisma saprātīgā laika periodā var izceļot, un lielāks, nekā laiks pagājis (mēs domājam, ka pagājis) kopš big bang. Vienā video runāja kas notika kurā "big bang" femtosekundē, bet es šaubos ka tajā brīdī laiks skaitījās tā, kā mēs to iedomājamies.

extranjero [userpic]
by extranjero ([info]extranjero)
at March 25th, 2024 (11:09 am)

Viena lieta, par kuru es līdz šim vēl nebiju centies noskaidrot, ir par NATO veikto bombardēšanu Serbijā 1999. gadā.

Par to ir ļoti daudz spekulāciju un internetā to parasti piemin kā negatīvu lietu. To var dažādi skatīt un arī kritizēt.

Tomēr īsais kopsavilkums ir šāds: https://en.wikipedia.org/wiki/NATO_bombing_of_Yugoslavia

Šajā bombardēšanā gāja bojā daudz civiliedzīvotāju (ap 500), bet tā novērsa albāņu genocīdu.

Tas ir svarīgi no tā aspekta, ka pat šādā preventīvā bombardēšanā civiliedzīvotāju upuri ir neizbēgami. Tomēr mērķis attaisnoja zaudējumus, jo tika izglābti daudz vairāk iedzīvotāju.

Šis nav domāts kā aicinājums NATO tagad bombardēt Krieviju, lai gan tas būtu pelnīti. Tajā ir citi riski, piemēram, iespējamais kodolkarš.

Arī nav domāts kā attaisnojums Izraēlas rīcībai Palestīnā, jo visu nosaka konkrētās notikumu detaļas.

Šis vairāk ir domāts kā aicinājums nedzīvot savos mītos par to, ka kādas lietas ir sliktas vai labas, bet iedziļināties, nu kaut vai izlasīt vikipēdijas rakstu. Ar pašreizējiem notikumiem ir grūtāk, jo tad vēl tie tiek dažādi apstrīdēti, bet vismaz pēc 10 gadiem jau būs iespējams paskatīties uz to ar mazāk emocijām un patiesība jau būs daudz labāk redzama.

extranjero [userpic]
by extranjero ([info]extranjero)
at March 24th, 2024 (03:14 pm)

Noasa Smita raksta par to, ka pēdējā desmitgadē Kanādā ekonomiskā situācija ir faktiski iestrēgusi uz vietas. Salīdzinoši, tā ir ļoti laba valsts dzīvošanai, tomēr tajā nav nekādas izaugsmes.

Kanāda, šķiet, ir atjēdzīgo (woke) bastions. Šis vēlreiz parāda, ka atjēdzīgo politika neved uz izaugsmi, un tā var nopietni traucēt valstīm, kurām vēl ir jāaug un jāsasniedz Kanādas līmenis.

Naoss Smits domā, ka atjēdzīgo ēra ir beigusies: https://twitter.com/Noahpinion/status/1771696446376386566 Kaut nu tā būtu.

extranjero [userpic]
by extranjero ([info]extranjero)
at March 22nd, 2024 (03:23 pm)

Man šķiet, ka es pamazām sāku saprast, kā domāja tie, kas sacēla paniku kovida pandēmija laikā un kur ir viņu kļūda.

Būtībā tā ir loģikas kļūda, kad apgalvojums, ka “X ir slikts”, tiek interpretēts kā “X ir sliktāks par Y” vai “X ir sliktāks par visu citu”.

Kad viņi lasa detalizētu aprakstu, kā kovids kaitē, viņi automātiski sāk pieņemt, ka tas nozīmē, ka kovids kaitē vairāk nekā visas citas lietas, kuras nav tik detalizēti aprakstītas. Šī diskusija ir labs pierādījums tam: http://klab.lv/users/antiprojekcija/19381.html

Psiholoģiski tas droši vien strādā tā, ka zināmas lietas rada lielākas bailes nekā nezināmas lietas. Tā droši vien arī strādā propaganda, piemēram, noskaņojot cilvēkus pret imigrantiem. Pietiek detalizēti aprakstīt imigrantu izdarītos noziegumus, lai cilvēki uzskatītu, ka imigranti ir sliktāki par citiem iedzīvotājiem.

Varbūt ir, varbūt nav, bet vieni paši apraksti par imigrantu noziegumiem to nepierāda.

Vispārīgi es domāju, ka imigrantu uzņemšanai ir jābūt kontrolētai, jo imigrācija ir risks. Bet tas droši vien ir plašākā mērogā, kā sliktas kultūras ieviešana. Tam var būt vajadzīgi pasākumi, lai nepieļautu geto veidošanos vai nevēlamas kultūras nostiprināšanos.

Es nepieminu šo piemēru par imigrantiem, lai aizstāvētu nekontrolētu imigrāciju. Tikai norādu uz iespējamu propagandu, kas balstās uz psiholoģiju un maldīgu loģiku.

extranjero [userpic]
by extranjero ([info]extranjero)
at March 22nd, 2024 (08:53 am)

Šeit ir laba ilustrācija tam, cik bezjēdzīgi lasīt atsevišķus pētījumus:

https://www.reddit.com/r/slatestarcodex/comments/1bjioi4/new_study_shows_intermittent_fasting_increases/

Man nav nekāda viedokļa par pārtraukto gavēšanu. Bet ir skaidrs, ka, ja man būtu jāizvērtē, tad šis pētījums nav jāņem vērā.

Taču cilvēku psiholoģija tā nestrādā. Varbūt zinātnieki var bezkaislīgi uz to raudzīties, bet parasts cilvēks, izlasot šādu pētījumu un arī tā kritiku, tomēr to atcerēsies un būs bažīgs pirms gavēšanas uzsākšanas. Tas var būt nevajadzīgi, jo daudziem gavēšana palīdz.

extranjero [userpic]
by extranjero ([info]extranjero)
at March 21st, 2024 (12:39 pm)

Nebiju domājis, ka tas varētu būt tik kontroversiāli.

Bet tieši tā arī ir. Cilvēkiem nav jēgas lasīt zinātniskos rakstus, kas neskar viņu jomu. Protams, aizliegts tas nav, bet ja tev nav īpaši dziļu zināšanu kādā jomā, tu nezini tajā lietoto terminoloģiju vai jomas pamatprincipus un tev nav pietiekami daudz laika, lai to visu noskaidrotu, tad tu nesapratīsi, kas tajā ir teikts. Vieni un tie paši vārdi zinātnē var būt lietoti ar pavisam citu nozīmi. Katrā zinātnes jomā tiem var būt citāda nozīme.

Tikpat labi mēs katrs varētu izvērtēt avota datus, piemēram, VAERS un izdarīt maldīgus secinājumus. Kamēr realitātē katru zinoto gadījumu dziļi izpēta speciālistu komanda un pēc tam apstrādā statistiķi un tad uzraksta secinājumus. Un pat šie secinājumi var izrādīties nepareizi, jo ir bijusi kāda sistēmiska kļūda.

Dažreiz pat vienā jomā strādājošie var nezināt nedaudz attālinātas lietas. Tie, kas laboratorijā pēta šūnu kultūras, var neko nezināt par sava atklājuma nozīmi reālajā dzīvē un to ietekmi uz sabiedrības veselību. Te ir klasiska problēma – kļūst skaidrs, ka ilgais kovids nav nekas īpašs salīdzinot ar gripu un citām respiratorām slimībām. Tas šokējošais zinātniskais raksts par BBB bojājumu kovida dēļ, kas veikts laboratorijā, jau neko nepasaka par reālās dzīves situāciju.

Vēl klasiskāks piemērs būtu ivermektīna piekritēji. Ja tu netērēsi laiki, lai izlasītu viņu citētos 50 pētījumus par ivermektīna efektivitāti, kas pat jomas speciālistam varētu aizņemt vairākas nedēļas, tad tu neesi apgāzis viņu pierādījumus, vai ne! Šim vajadzētu būt kādam nosaukumam par loģikas kļūdu!

Tomēr, kad es salīdzinu antivax ar viņu oponentiem, es nenozākāju šos oponentus. Es vairāk aicinu nedomāt pārāk slikti par antivax. Viņu centieni ir labi, bet diemžēl viņi nespēj pietiekami iedziļināties šajos jautājumos.

extranjero [userpic]
by extranjero ([info]extranjero)
at March 21st, 2024 (10:19 am)

Kā laiki mainās.

Šie ir raksti, par kuriem mani cibā lamāja visādiem vārdiem un pat nosauca par psihopātu un fašistu ideju atbalstītāju.

Šodien tie ir Guardian vēstījums. Tagad mani uzskati ir garlaicīgi un meinstrīma līmenī. Tikai atcerēsimies, ka tie nav mani uzskati, kas ir mainījušies, bet meinstrīma.

Man īpaši nozīmīgi šajā rakstā likās šis:
Babies and children appear to have suffered developmental setbacks due to lengthy periods of isolation. Access to healthcare continues to be affected. Older people, who needed protecting most from Covid, were also uniquely vulnerable to the effects of physical inactivity.

Bērniem no ilgās izolācijas ir acīmredzami kavējusies attīstība. Piekļuve veselības aprūpei joprojām ir traucēta. Seniori, kuriem visvairāk bija vajadzīga aizsardzība no kovida, arī ir īpaši cietuši no fiziskās neaktivitātes.

Šie apsvērumi par sekām, kuras jau iepriekš varēja paredzēt, arī bija iemesls, kāpēc Zviedrija izvēlējās daudz mazāk ierobežojošus aizsardzības pasākumus.

extranjero [userpic]
sliktas ziņas
by extranjero ([info]extranjero)
at March 19th, 2024 (07:41 am)

Graujošo zaudējumu dēļ ukraiņi nespēj savākt kritušos aizstāvjus

extranjero [userpic]
by extranjero ([info]extranjero)
at March 16th, 2024 (10:32 am)

Atcerēsimies, kā kovida panikas cēlāju pēdējais salmiņš bija biedēšana ar ilgo kovidu.

Tagad pat The Guardian publicē rakstu, ka nav nekāda pamata uzskatīt, ka ilgais kovids ir kaut kā atšķirīgs no vārguma pēc gripas vai smagas saaukstēšanās.

  | 0 - 10 |