Es tagad, kā liels mākslas mīļotājs, lasu gleznotājas E.Romanes grāmatu "Mēs abi", kur viņa apraksta savu mīlas stāstu ar MA rektoru L. Svempu. Visvairāk mani pārsteidza, kā viņa aprakstīja 50,60,70 gadu mākslinieku vidi. Viņai liela māja Mežaparkā un netālu Dž. Skulme ar Ābolu dzīvo..un bieži mājā notiek viesības , kur piedalās daudzi tā laika vadošie gleznotāji, kritiķi.
Tad, lūk..ar kādu vieglumu un pašsaprotamību viņi pie galda runā.." ..mēs ar Svempi tikko bijām Parīzē pa muzejiem, bet vasaras beigās brauksim uz Romu..tā esmu pēc Itālijas noilgojusies.."
"Mēs Romā bijām ziemā..", atbild Džemma pār galdu.."uz Luvru brauksim nākamgad"
Tādā stilā , lūk, dzīvoja tā laika radošā inteliģence, kas parakstja papīrīti ar VDK.
( ... tālāk ... )