Kas netika pateikts studentu vēstulē, tas, manuprāt, diezgan labi padevies šajā komentārā:
eks 03.03.10 14:17 (www.satori.lv)
Man atkal ir pretēja pieredze - es arī pabeidzu bakalaura studijas, bet turpināt maģistratūrā neizvēlējos tieši šīs naftalīnainās filosofiskās tradīcijas dēļ, kas dominē fakultātē. Kūle(is), Kiope, Rubenis, Bičevskis - visa tā esejiskā tērzēšana par "dzīvi", "nāvi", "patiesības būtību", tradīcijas saglabāšanu, bīstamajām modernitātes tendencēm, kas apdraud "klasiskās vērtības". Kiope, protams, vienmēr pamanijās pareklamēt dievu, tur kur vajadzēja aizpildīt kādu ontoloģisku caurumu viņas piedāvātajai izpratnei "par to kā lietām jābūt". Vārdu sakot, valdīja tas, no kā J. Rozenvalds aicināja izvairīties referātos un kursa darbos, proti, pozīcija "Es un Klasiķis" - tagad man te priekšā ir Heidegers un es rakstīšu/stāstīšu ko gan viņš domā par dzīvi, nevis aplūkošu aktuālās diskusijas par tēmu un centīšos kaut ko piebilst.
Protams, pastāv dalījums Filosofijas vēstures, Praktiskās filosof. un Loģikas katedrās, tomēr šis dalījums kaut kā nefunkcionē, jo lekcijas pārlieku saplūst un tiem, kuriem interesē praktiskā filosofija, jebkurā gadījumā ir jāklausās metafiziska pātarošana par "patiesību, kas ir kā šaura meža taciņa, kuru ieminuši malkas cirtēji" vai tamlīdzīgi. Man šķiet, ka viens no risinājumiem būtu daudz izteiktāk nodalīt minētās katedras kā tas ir vēsturniekiem, jo, cik esmu runājis ar viņiem, tad ja tu izvēlies arheoloģiju, tad tev neviens neliks klausīties lekciju "Diplomātija latvijā no 1947 līdz 1955 gadam" un otrādi.
Būtu jauki, ja, piemēram, praktiskās. filosof. katedrai būtu noteikta koncepcija - pasniedzēju loks, kuriem interesē aktuālās diskusijas Eiropas filosof. laukā, pieaicināti pasniedzēji no citām (LV vai vieslektori) uni., kuri lasītu kaut ko par kino semiotiku, kaut ko saistībā ar bioloģiju no filosofijas perspektīvas, antropoloģijas jautājumiem un tā būtu tāda konkrēta orientācija, nevis kā tas ir tagad - ne šis ne tas. Protams, būtu jābūt arī lekcijās fil vēsturē, bet tās varētu būt, piemēram, tikai pirmajā kursā un pēc tam tikai tās, kas atbilst izvēlētajai katedrai. Un tad tie, kuri izvēlētos Filosofijas vēsturi, varētu baudīt nedalītu Kūles, Kiopes, Šuvājeva u.c. pasniedzēju ar attiecīgajām interesēm uzmanību un viss būtu brīnišķīgi.
Несгибаемая латышка Вайра Вике-Фрейберга на сессии ПАСЕ: депутаты из России накинулись на президента Латвии, обвиняя ее в ущемлении прав русскоязычных в прибалтийской стране. Нужно было видеть, как Дмитрий Рогозин — нынешний представитель РФ в НАТО, буквально задыхался, пытаясь уличить Вике-Фрейбергу в русофобии. Но вместо этого натыкался на обоснованные аргументы настоящего патриота своей страны.
Par reformām augst. izgl. sist. Lūk, piemērs kā nevajadzētu.
Along with palaeography, all the humanities (and even subjects like theoretical physics) are now being nationally targetted as unproductive; indeed anything which does not have a measurable pay-off in the short-term is under threat....
If academics accept such premises, and try to argue back in terms of economic relevance, they are doomed. There is no way to demonstrate that the study of Voltaire or Milton or palaeography is of any use whatsoever once the argument is defined by such language, any more than you can justify curiosity or imagination or the ability to think and argue.
In the past couple of decades many have learnt to parrot out the language of efficiency and transparency, of output and relevance, of competitive bidding and market share, of metrics and impact, without seeming to realise that it meant accepting also the assumptions underlying these terms....
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |