Ielej vēl

Ar 24 stundām diennaktī ir par maz, lai es paspētu izlasīt, apskatīt un izdarīt visu to, ko gribas. Es to visu norakstu uz pilnmēness rēķina (lol), jo sākot no aizvakardienas pēcpusdienas tirinos apkārt kā tāds mazs djurasel zaķītis, cibric cibric. Pie tam tā tirināšanās nav vienkārši stulba tirināšanās, bet kulturelli un arī sadzīvnieciski labi aizpildīta.
Ja kādam nav, kur naudu likt, nopērciet man kādu krutu Maļēviča lasāmvielu, šodien vienu nopirku, bet tas jau tik tāds naga melnumiņš vien ir.
Un vasarā obligāti jābrauc uz Salaspils memoriālu, ja.

20. gadsimta 20. gados katrs sevi cienošs kulturells vai ne tik kulturells pasaules iemītnieks uzskatīja par vajadzību aizrauties ar kaut ko okultu vai ezotērisku. Latvijā tam lieti noderēja žurnāls "Lucifers", kur varēja lasīt par dzīvības eliksīriem, dvēseles dzīvi, spiritisma seansiem un daudz ko citu. Nezinu, kā jums, bet man šis izdevums liekas fifīgs. 

Citātiņš: "Svinībās tika aicināts arī Sutas draugs un domubiedrs Kārlis Zāle, kas ar savu bravūru un parupjajiem jokiem viesus aizbaidījis."
Turklāt, savulaik viņš esot iekaustījis arī zināmo krievu, kā mūsdienās hipsteri teiktu, multimākslinieku Vladimiru Majakovski.
Moj geroj.

Atradu Angelas otrās pakāpes brālēnu. Tikai Angela nav tik dusmīga.

Man patīk mani radinieki:
[18:57:54] G.: tā jau ir
[18:58:20] G.: es atcerējos ka dzērumā repoju,tas ir pantiņus skaitiju
[18:58:44] G.: daži vel jo projām prasa lai skaidrā to izdaru
[18:58:52] G.: nesanāk
[18:58:53] E.: skaidrā nesanāk, ne :D

K: Man jāiet aknas malt
I: Iesi dzert?

"Saskaņā ar pašreizējo prognozi, lietus Latvijā gaidāms arī visās atlikušajās septembra dienās."
YES!

Ķipa pirmā skolas diena nosvinēta tā, ka šodien mazliet kauns, tā kā viss laikam kārtībā.

Pirms čornās industriāļu disenes klausos 20. gadu mūziku.

Vakarnakt sēžu Nabā, dzeru dienišķo alu, kad ieraugu telefonā neatbildētu zvanu no nepazīstama numura. Tādiem parasti it kā neatzvanu, domāju - ja jau būs tik svarīgi, piezvanīs vēlreiz. Biju jestrā garastāvoklī un izdomāju pārzvanīt. Telefonu pacēla kāds jaunskungs, kurš man taisnā tekstā prasa, vai man neliekoties, ka mums vajadzētu tomēr parunāties. Es prasu - ko? Kam tu zvani? Neesi kaut ko sajaucis? Izrādās, ka tas ir kāds Reinis, kurš meklē Aneti. Saku, ka neesmu Anete un īstā Anete varbūt vienkārši ir iedevusi kaut kādu nepareizu numuru. Novēlēju veiksmes čiksas meklēšanā un dzēru tālāk alu, nu jau uz Reiņa un Anetes veselību. Nez, viņš viņu beigās kaut kā sadabūja rokā? Nu cerēsim.

Un kārtējo reizi nepazīstami cilvēki man prasa, vai es neesmu ragana. Jā, bļe, davai, nāciet, es jūs šas visus noburšu.

Pēc vakardienas spontānās disenes (kam es laikam biju iniciatore)ar frīkainu mūziku izstādes atklāšanā Valmiermuižas, jāgerīša un lielās Lulu picas pavadībā, sekoja romantiski lietaina pastaiga cauri Vecrīgai un Ļē. Savukārt šodien ar dzīvokļa briedi sēdējām uz balkona, pīpējām un apspriedām eksistenciālus dzīves jautājumus par laika ātro ritēšanu, veciem cilvēkiem un tamlīdzīgām tēmām. Kaut kā tā ir iegājies, ka pēc ļembastiem nākamajā dienā nāk ārā baigie dzīves pārspriešanas topiki.
Ne mazāk nozīmīgs secinājums - manas jaunās platformu sandales ir ļoti ērtas enerģiskai dejošanai.

Viena no īpašībām, ko cilvēkos ļoti augstu vērtēju, ir spēja gūt panākumus (jebkādā jomā), tajā pašā laikā nepārvēršoties par snobisku indivīdu. Savā draugu un paziņu lokā zinu gan pozitīvos piemērus, kad kāds ir sasniedzis savam vecumam patiešām ļoti daudz vērā ņemamu lietu, bet joprojām ir tikpat vienkāršs kā "parastie mirstīgie", kā arī tādus, kas tik tikko ir sākuši gūt panākumus, bet deguns atrodas kaut kādā stratosfērā un vēl augstāk. Kāpēc tā, es vēl neesmu iebraukusi.

"tas aliņš ir vienkārši pohu kniebiens
:DD"

Superseksī čiksa

Mieriņš visaugstākajā pakāpē.

Naktsputniņš

Beidzot pieķēros zpd recenzēšanai, tam par godu pleijerī pilnīga eklektika.

Man ir Saņa, Ļiza, Juļka, Taņuša utt. - tā vien liekas, ka katram lādzīgam cilvēkam pienākas slāviska kļička vai vismaz vārda saīsinājums.

Pēdējās dienās tik spoža saulīte, es arī pažilbināšu čut-čut

Pagājušonakt man bija ūber sapnis. Biju ļoti lielā zālē ar augstiem griestiem, nez no kurienes uzradās Spice Girls (neprasiet kāpēc, es pat bērnībā priekšroku labāk devu Modern Talking, y0) un teica, lai izmēģinu kaut kādas virves, kas karājās no griestiem. Tad man ap vidukli apsēja tās virves, ielika mani kaut kāda ķipa kruta ūsaina dejotāja rokās (izskatījās pēc francūža), viņš mani turēja ap vidukli, un tad es ar to francūzi planēju pa gaisu. Taisīju visādas pozas un lidinājos, bet tā sajūta bija tik ļoti reāla un tik ļoti patīkama, ka pilnīgi žēl bija pamosties. Pēc tam atkal iemigu un sapņoju, ka esmu kaut kādās fancy-šmancy vakariņās, kas norisinājās uz ūdens virsmas.