Ielej vēl

Vakarnakt sēžu Nabā, dzeru dienišķo alu, kad ieraugu telefonā neatbildētu zvanu no nepazīstama numura. Tādiem parasti it kā neatzvanu, domāju - ja jau būs tik svarīgi, piezvanīs vēlreiz. Biju jestrā garastāvoklī un izdomāju pārzvanīt. Telefonu pacēla kāds jaunskungs, kurš man taisnā tekstā prasa, vai man neliekoties, ka mums vajadzētu tomēr parunāties. Es prasu - ko? Kam tu zvani? Neesi kaut ko sajaucis? Izrādās, ka tas ir kāds Reinis, kurš meklē Aneti. Saku, ka neesmu Anete un īstā Anete varbūt vienkārši ir iedevusi kaut kādu nepareizu numuru. Novēlēju veiksmes čiksas meklēšanā un dzēru tālāk alu, nu jau uz Reiņa un Anetes veselību. Nez, viņš viņu beigās kaut kā sadabūja rokā? Nu cerēsim.

Un kārtējo reizi nepazīstami cilvēki man prasa, vai es neesmu ragana. Jā, bļe, davai, nāciet, es jūs šas visus noburšu.