atkal jāatjaunina vērtību sistēma. taču nevaru izlemt cik daudz pazemības šoreiz lietot. bez tās, sirdsapziņas dēļ, iztikt nevar. taču ar to mēdzu arī pārāk bieži aiziet par tālu. cauri tik dažādajām pieredzēm, mazliet lutināta, mazliet nāves biedēta un arī valdzināta, cenšos atrast zelta pavedienu. būtu jāizprot arī to, kur es vēlos, lai tas aizved. kā tukšs mēness šobrīd esmu neesot.

protams, tas, ka kopš oktobra sākuma bijušas tikai piecas nepilnas brīvdienas, atlikušo laiku strādājot pa 12, reti 8, stundu maiņām divos krasi atšķirīgos darbos, jebkuru varētu izsist no līdzsvara. šoreiz gan tas nav īstais iemesls, notiek pārāk daudz visa kā. distancēšanās jau kuro reizi kā vienīgā izeja. un varbūt labākais stāvoklis kopumā.

neprotu nīst. tuvākais tam ir tikai nespēja saprast, pie kā parasti vainoju sevi pašu, jo mācos dzīvojot.