kontrastiņi.
   pārāk daudz sviestainuma, priecīguma un ļaunuma reizē.
   diena sākās jau ar to, ka varbūt kādu 2 reizi mūžā devos plašajā, injaņīgajā pasaulē bez saviem aizsarg-gredzentiņiem. ielecu Alīšas tankucī un uzreiz brīdināju, ka var sliktas lietas notikt. nē, uz džābu normāli aizbraucām, viss čik, zinkā.. tanks taču ;D
   profesionālie sviestiņi. tad izrādījās, ka Matīss, kuru iedabūjām jau līdz līguma parakstīšanai, aizbraucis nevis uz Tvaikoņu, bet Tvaiku ielu, kas bija histēriski smieklīgi, bet reizē traki, jo līgumtantes jau arī visu dienu negaidīs.
   riebīgu apdedzinājumtulznu ieguvu.
   Madara atklāja, ka Ališucis iepriekšējā dienā strojkas večus par brīvu pabarojusi, un pieķēra mani īstajā atklepošanās muzicēšanā, nopietni satraucās. šīīīš..
   Matīss atnāca un kamēr pļurkstējām, virtuvē sadarījās trakumi.
   ai, vispār tāda traka darbdiena.
   bija prieks doties mājās līdz tam brīdim, kad puņķlupatiņa sāka krāsoties uzkrītoši sarkana.
   ak, jā, mani superaktīvie gudrības zobi laikam sazvērējušies. viss, tiešām viss augšžoklis, līdz acāboliem tā nepatīkami atgādina par sevi, ausīs asinsspiediena sāpjvilnīši un visa gulivera augšdaļa sāp kā jau tas mēdz būt. plaušas plaušojas un deguns niķojas. ilgojos pēc garšām un skābekļa pilnām [ne pa pusei] plaušām. mazliet fālingapart sajūta, bet tuci-tuci-ļur, taču sieviete tanks sakompresēs zem sevis visas grumbucīšgrūtības.
   notiek arī citi sviesti, bet tas viss tā gauži garlaicīgi, dziļi personiski un pa daļai, kā vienmēr, mai gīrliš imādžinaišn.