April 5th, 2025

11:54 pm

izveidoju jaunu kontu, kas bija jautri, bet sapratu, ka nav jau baigās jēgas slēpties.

priekš kam? - jautājums, kas bieži palīdz piezemēties.

man riebjas mans uzvārds, jo tas asociējas ar manu māti un nav grūti no internta iegūt apstiprinājumu par mūsu saikni. tikko sāku jaunas darba gaitas un tas atkal seko līdzi. gribu nomainīt uzvārdu, bet tēva uzvārds nav radikāli labāks variants un nezinu cik tālu radurakstos varu iet.

Vasariņa skan jauki
Grabovska laikam ne tik ļoti

taču būt kāda paēnā ir vissliktāk. it īpaši, ja tas neļauj darīt.. nu.. neko, jo asociācijas. no to apbrīnotāju, mīlētāju puses, kuri cildināja un palika neizpratnē par izslavētās mākslinieces vientulību, kuri nepiedzīvoja ikdienišķi reālo viņas šķautni, kas nepaliks vēstures annālēs, šķiet traki, ka tā, - kā gan var vairīties no šī skaistā uzvārda? taču māksliniece sačakarēja savus bērnus un katru savā sevišķi unikālājā veidā, atstājot vismaz manī teju alērģisku reakciju pret savu vārdu.. tā visa ir daudz un smagi. no četriem bērniem esmu vienīgā palikusi ar šo uzvārdu un nezinu, vai jēga ar to tālāk iet. esmu dzirdējus daudzas stulbas lietas:

“Tev paveicies”; “Tu jau visu šo zini [literatūrzinātne]”; “Daudz jau noteikti pati raksti [dzeju]”.

un nē, ES NEESMU MANA MĀTE, tikai viņas palīgs, kad viņa piedzērusies nevarēja piecelties, nokritusi dzērumā uz ielas, kad delīrija trakumi centās pārliecināt, ka ir pasaules gals, kad gribēja pati sev padarīt galu, kad jaunās tūkstošgades sagaidīšanas naktī viņa nevarēja uzkāpt Gaiziņkalnā, dzēruma dēļ, un sagaidījām Jauno gadu kaut kur paugura vidū, tad ar brāļa palīdzību vedu viņu gulēt, man bija 9 gadi un brālim 13. vienmēr biju palīgs un vēl joprojām tāda jūtos, nedrīkstu teikt sliktu. manis nav, es esmu tikai palīgs, tikai kalpone, tikai meita.

pat tagad, kad viņa jau gadu kā ir mirusi, es dzīvoju ar šo uzvārdu, atmiņām un asociācijām, un nevaru tikt prom, ienīstu šīs saistības un cenšos pārgremot to visu, kam nācies iet cauri ar vēl ar nenobriedušu prātu, mācu sev, ka ne jau viss bija mana vaina, ne jau visi cilvēki ir tik vienaldzīgi un slikti. taču es vienmēr šaubīšos, vienmēr jutīšos kā tikai palīgs citu dzīvēs.