viens no zārka nesējiem, kurš bija noalgots, tamdēļ, nepazīstams, redzot, ka minstinos, pēdējā ejot ārā no kapličas, sākumā pajautāja, kāda radniecība ar aizgājēju, tad aizsoļoja līdz žuburainajam svečturim, nopūta vienu no liesmiņām, tik nekustīgu, ka biju jau nospriedusi, ka tās visas nav īstas, tad izvilka balto svecīti un iedeva to man, instruējot mājās nodedzināt, apdomājot to, ko neizdevās ceremōnijas laikā, tad palikšot vieglāk. bet nav jau tik slikti, pati brīnos.