nav nozīmes tam, ka esmu Florencē. skaisti un labi, bet tas pašas dēļ.
nospraustais mērķis jāsasniedz, tad varēs jaunus šaut. kā bultas.
nevaru zināt, ko nezinu.
bet ir pārliecība sevī, jo kamēr elpoju, nekas jau nav beidzies. kā Zeme neapstājas, vējiem mainot virzienus. viss jauns un vecs reizē.
sirds sprāgst un atkal saraujas.
mēness pačielē, atgādinot, cik maz un daudz vēl palicis.
Tu esi radījums, ko var sajaukt pa daļām, tās saliekot atpakaļ citādi.
esmu bezgala pateicīga par visu, cik skaisti veicies, nezinu kā atdarīt, gribas kaut ko pasakainu radīt. pārvarēt slinkumu & sākt.