kaķenes ielu dzīve nostādījusi mani bez-maz-vai vientuļās māmiņas lomā - no mājām tālu/ilgi nevar pazust. trīsreiz dienā viena šprice, divreiz cita un vēl cita. visa viņas dzīve norit kreatīvi uzbūvētā kartona mājiņā, kas jāapkopj. istaba daļēji pārvērtusies par palātu ar visiem ārstēšanas pričendāļiem un aiz tās durvīm vēl divi viņas mazuļi, kuriem arī nepieciešama uzmanība. sieva tikmēr tālajā Tuvā, filozofs filozofu zemē jeb Atēnās. tā nu vasara apšņikāta mazliet. darbā skaļi lieku regeju, lai viss un visi plūst viegli. atlikušajā laikā ārstēju sevi, kas liekas nebeidzams process, aprunājos ar zinošākiem, kuri palīdz atrast mezglus, kas jāatšķetina. lietus laikā braukāju ar riteni, parasti pa maskačku, kur pārņem kaut kāda pazaudēto māju sajūta. filmas skatos tikai tādas, kas uz patiesiem notikumiem balstītas. cenšos saīsināt ieteikto grāmatu sarakstu. jaunrade paliek domās, līdz būs īstais brīdis. a tūlīt sāksies pavisam cita opera.