autopilots atkal un atkal ved uz tumšajiem stūriem, kas tik bieži jau pamesti.. diemžēl uz atgriešanos, kas ir kā iņ, lai būtu spēriens pa dupsi jaņ virzienā.
vakardien Jūrmalas senaizmirstais gaiss plaušās nopūta rūsu no eņģēm un zobratiņiem, kas atsāka kustināt patieso mehānismu. visas slūžas avotiem atvērās, [sa]prāts atmodās, kā fēnikss no pelniem.. Rīga indē un liek cīnīties pašai ar sevi. moderno laiku šizofrēnija.
''neaizmirsti paskatīties uz sevi no malas''
rit kārtējais pārvērtēšanas process.

koncentrējos uz šo mirkli. uz ''tagad''. smaids iedegas līdz ar oglīti pīpītes galā, iedomājoties par visiem jaukiem ļaudīm Pasaulē, varbūt kāds no viņiem arī tieši tagad aizkūpina, izvelos iztēloties visus smaidīgus, priecājamies par šo gada skaistāko laiku, kad VISS zied. zem vienām debesīm.
Gustavo Santaolalla noskaņai, kas meksikāniska, darbos skraidelējot pa trepēm augšā un lejā, garajiem svārkiem plandot un atsedzot odu pamielotās kājas.
jāatbrīvo viss nepateikais pagātnes džungļos, visas nožēlas un nesmukumus. ''tagad'' ir skaistums. un nākotne mistiska ar maģijas trikiem vien paša rokās.