RĪTS: pēc naktsmaiņas vēl vairāk pa stundu hosteļojos, palīdzot labām lietām tapt. mājās izkurināju krāsniņu un sagatavojos franču valodas mutiskajam [varbūt pēdējam mūžā] eksāmenam. kūkas-gabals, pat pusstundu neiztērēju tam pasākumam. tad cauri grāmatnīcai atkal mājup, kur brokastis un laba literatūra.
DIENA: atgriezos pilsētas burzmiņā ar vieglu miega deficīta, kofeīna pastiprināta ''mīlu visu'' gaisīgumu. visur skolēnu bariņi pikojās, telefons neapklusa un glaimojoši, gaidīti zvani glaudīja ego. jutos kā rīdziniece, braucot pa zaķi un tā ir vienmēr ;D upes otrā krastā aizdomīgi sausi soliņi vilināja apstāties un pazust industriālajā ainā. tehnikuma gaiteņi, neierasts laicīgums.
PĒCPUSDIENA: grafikas nodarbības jau sākt vilkt uz grupveida meditāciju. piecu stundu kaifucīts, kas, protams, arī mazliet atņem spēku, bet ir tā vērts. un ir forši just ar kādu psihu radniecību, kādu, kurš mazliet labāk spēj izteikt to pašu, ko vienmēr esi pats domājis utt. kārtējo trešdienas seansu nobeidzu ar burvelīgi vējainu pastaigu pāri tiltam, vērojot zvejniekus un ledus gabalus ar pelējumam līdzīgu rakstu. dabas atsauces.
VAKARS: jauki, ja kāds, ar kuru pēkšņi esi sagribējis iedzert alu, tieši tobrīd strādā pustukšā un tev icienītā iestādījumā. dzert ar bārmeni pie letes laikam nav meitenīšu smalkais stils, bet medalus, kā jau visas indes samērīgos daudzumus, tiešām ir labs atalgojums. no otra kausa, kas būtu uz bāra rēķina, atteicos, steidzoties iegūt izmeklēto dziru naktij.
NAKTS: krāsns atkal tika izkurināta, Džeffs iedziedāja mūdu un ciemiņš ieradās līdz ar traku nakts snigšanu. fizioloģija. celibāts jau bija diezgan apsveicami ilgs un savu mūžu nodzīvojis, lai nebūtu par ko skumt.
le morāle laikam ir tāda, ka laba tiešām daudz nevajag. lielajā bildē, sevi jālutina pa bišķiņam, lai neizlutinātos maņas un dziņas utt. īsumā, jāspēj dienā paveikt pa bišķiņam no visa, lai būtu gandarījuma piepildījums. kā reiz kāds stāstīja, ka sāta sajūtu varot sasniegt, nogaršojot 6 dažādus ēdienus, pat neēdot. veselums sastāv no elementiem.
vienīgais, kas iztrūka, saņemšanās bildēt pie pirmā impulsa. nekas netika nobildēts. ne rīta rosība sētas kaķīšiem sniegā, ne pilsētas parkos pīlēm piesaistītie skatieni, ne lidojošās pikas, ne smejošie pikotāji sniega aplipušos ķitelīšos, ne ostas darbības, ne ģipša pasaule grafītam, ne neskartais sniegs kā palags garām ēnām, ne likteņupes notikumi, ne labākais bārmenis, ne cilvēku straumes, ne miers, ne sniegs, ne ciemiņš, kura dēļ kožu mēlē.
