esmu lepna par vakrdienu

protams, sastapāmies tikai tad, kad jau bija jāčeko viņš ārā
tad gandrīz nokavēja savu autobusu uz Igauniju, jo bāc tik interesanta un vājprātā smieklīga saruna man nav bijusi [nē, ne sen] NEKAD
viņs ir amerikānis ar visprastāko vārdu jeb ''Luke, I am your father'' joki bija vietā
mani tiešām dara priecīgāku fakts, ka tādi cilvēki TIEŠĀM IR sastopami TUR ĀRĀ
labi, jābeidz rotāt eglīte un tad jānogaršo, ko man te franču meitenes sataisījušas

un vispār, čālīši:

punktiņrocis tomēr arī ir cilvēks un ar jauku omi
prieks zināt, ka par Tevi iedomājas un meklē, kad ir bēdīgi un vajag palīdzību
beidzot arī normāli parunājāmies pa trubu


a šodiena tāda pūkaina
un tāda jau ir dzīve, kad padari visu vajadzīgo, kad tālu nav ne draugi, ne ģimene [toļka žena moja udrala]

džābs vēl līdz 23:00 un tad 23:15 pabarot kaķi, izkurināt krāsni un čučēt trakos sapņos
līdz pjatņicai