October 2nd, 2011

04:52 pm

atnācu uz darbu. foršie vācieši atstājuši mīļum-mīlīgu zīmīti man, haribo lāčus un divas lielas kolas. ieleju kolu un priecīga iemalkoju, atceroties, ka tieši to pirms stundas bija iegribiējies. bet.. tā nav TĪRA kola. perfekti iestiprināta - ak, jaukie psihi ;D
kā reiz vajadzēja atšķaidīt vakardienas baudīto, kas šorīt galvā žužina.
mm.. vakarnakts tika pieklaigāta, izbraukājot puspilsētu un galā atrodot IDEĀLO spotu! mazā paradīze, ko mēs ierādīsim tikai īpaši izmeklētiem ļaudīm.
aizvkar-naktī vēl vārtījos sniegaukstās smiltīs ABSOLŪTAS tumsas aizsegā, kas pārņemusi nu kafejnīcbrīvo pludmali. piena ceļš un citu skaņu izslēdzošā jūras murrāšana ir tas, ko nekad nespēšu izstumt no savas pastāvēšanas. tas nekas, ka pati esmu aizbīdījusies no tā visa tālāk - nekas nekad nevar būt pārāk tāls šajā gadsimtā.

izskatās, ka jādodas būs uz Hamburgu dzert garšīgāko no lētajiem aliem ''Astra'', jo tagad jau.. [skaitu].. ~15 cilvēki tur vai apkaimē gaida ciemos.
smieklīgi, bet šonkat mūsu dzīvoklī paliks arī viens vācietis. invāzija kaut kāda