patīk šī skriešana un ātrā notikumu virzība. drīz, pavisam drīz beidzot viss būs tā kā vajag.. man.
vakardiena bija skaista.
pēc naktsmaiņas tik smieklīgie vācu velopuikas ilgi stāstīja lietas un padalījās ar savām elektroniskajām adresītēm, jo man jābraucot noteikti uz Hamburgu. nu, tagad jau sanākt, ka būtu jāapciemo puspasaule un diendienā jāuzraksta ap 50 meilu, bet šie puikas tiešām lika gribēt tikties vēl.
aizminos uz pagaidu mājiņām un biku aizgulējos, jo šeit iemidzina daudzās dabskaņiņas un logs vienmēr atvērts, lai aizkari dejo. un, kopš greizo acu onkulis ''gribu-lai-esi-mans-vectētiņš'' uzdāvināja īstu Kanādas indiāņu sapņu ķērāju, nezinu, vai pašiedvesma, vai nē, beidzot man atkal ir mierīgs un labs miedziņš.
uzmodināja vietējie zvirbuļi. te vesela komūna dzīvo un ir jauki viņus vērot, kad sēžu uz pīploga palodzes. viņi knābējās, varbūt viens otru baro, vandās un smieklīgi cenšas noturēt līdzsvaru zaros.
vakar austriņa sapucējās ^ ^ dzīvokļbiedrs jau pasmēja, ka viss apkārt smaržo - randiņš? nē. džāst gooeng aut
un devos.
sākumā, kleitiņai plandot ātrumā ar Hendrixu groziņā un ņam-ņam blašķīti somiņā, iegādāju vēl filmiņas un pīpjlietas. devos pie Lott-Aivas, kur pagalmā silīgi strādnieciņi un skaļš radio. geto spotiņš ar geto ļaudīm. vakarīņās makaroni un vīns. jauks laiks. un festa atstāsti.
15min pirms pusnakts atstutēju velodraugu pie uzraksta ''Rainis'', apsēdos pie paša literatūras guru kājām un vēroju mēnesi. atcerējos to rakstu par to, ka Rainim bijis dēls. jel. kāda gan Tavam vārdam, vecumam, vecākiem nozīme?
atnāca vasarīgs un smaidīgs Iļjonkuls. makšķerējām pīpītes no stilīgi mīkstās cigarešu paciņas un čit-čatojām. centos noturēt nopietnu seju, gatavojoties iesip-sipot no blašķītes līdz viņš izrādīja savu sašutumu un pēc ''do nat bi ei sisi'' pārliecināšanas sipoja pats. tad metām līkumus līdz nočņikam, kamēr noklausījos trako stāstu, kas atkal pierādīja, cik nepelnīti augstu vērtēju cilvēkus. parciņā bija jauki uz gleznainā, vientuļā soliņa pretī jocīgajam pīļu dīķim, kas taisīja skaņas. patīk cilvēkus pārliecināt mīlēt. šis tāds smagāks gadījums, bet vismaz apsolīja nabaga meiteni nesāpināt. tad vēl citas, mūsveidīgās sarunas. reti kurš prot tā sasmīdināt. vīnainās lūpas, non-stop dūmināšana un nekāda čila, jo viņš nekad neizslēdz savu pelēko aparātu.
tad no tumsas izlavījās un pie mums tramīgi pielavijās LAPSA. maziņa un SOU kjūt ar savām milzīgajām ausīm.
vēlāk, kad jau devāmies iekš pilsētas centra, onkulis uniformā palūdza cigareti. sajūsmināti pārmijām ar viņu dažus vārdus, jo bija nakts un nevienam no mums abiem vēl nekad neviens oficiālis nebija lūdzis cigareti.
izvēlējos atvadīties uz pasaules smaržīgākā stūra.
tagad vienmēr, kad esmu uz velo, galvā sāk skanēt ''i love living in the (this?) city''. tik daudz nezināma asfalta, ieliņu un taciņu. vairs neatceros pēdējo reizi, kad būtu bijis garlaicīgi. un pie mājām piebremzēt vienmēr liek bruģis.
par maz bildēju. TIK daudz smukumu un jaukumu, ka tajā vizuālās baudīšanas priekā vienmēr aizmirstu to iemūžināt. kaut vai šo vakardienu.. NEVIENS kadrs, neviena bilde. bet varēja taču Hendrixu groziņā un puikas pie Lott-Aivas, un viņas abas pie vakariņu galda, un Raini naktī ar mēnesi, un lapsu, un Iļju smieklīgu uz riteņa, un mājupceļa pilsētskatus. tas viss paliek man.
starpcitu, šovasar esmu peldējusies tikai vienu reizi. pēc darba un 25 negulētām stundām. stūrēju uz boju. as jūžual, noķēru. brīnišķīgs skats uz pludmali. bet atpakaļceļā PIRMO reizi mūžā peldoties ierāvās krampis. vispār neesmu krampju cilvēks. tai pašā mirklī parādijās dundurs ;D nekas slikts nenotika, bet tad aizmigu pludmalē. tagad zem būbijiem āda biku-biku mūk prom.
daudz pirmās reizes pēdējās nedēļās notiek. tas laikam liecina par zināmu vecumu ;D
bail, ka vasara beigsies par ātru.
