ja ievelkas rīta kafija, nedodos līdz tālajai vilcienu pasaulei, bet gan pie bremzīgiem autobusiem un truliem mikroautobusiem. kad notiek tā, tad VIENMĒR tur pagadās T. no stilīgākās latviešu rokgrupas. viņa klātbūtne ir neizsakāmi nepatīkama. pirmdien to nospiedu ar visa ceļa nogulēšanu. tā sākās viena no garākajām dienām manā mūžā. likās, ka 40min ceļš izvērties divdienniekā. pārbiedēju Aneti ar šalli, apciemoju vērtīgo konsultāciju, sadalīju atlikušo tabaku ar kursabiedreni I, nopirku jaunu un ilgi zem līstošas debess vēroju fotoizstādi stacijas laukumā. laika ritējums samežģijās. saķepa, kā mežazvēriņa kažociņš lietū. grāmatnīca pilna neredzētu dārgumu aicināja padoties. mājupceļš vienās paralēlēs. gulēju un modos vairākkārt vienā un tai pašā stacijā. mājās sajūtas nemainījās. ciparnīcai rādot 18, aptuveni pusstundu mocījos, lai uzslietos kājās, ne vienu vien reizi palūkojoties laikrādī ar izbrīnu, tad aptuveni 20min krāmējos eksāmenam, kad sapratu, ka 18 nav 6 no rīta. uzliku Fight Club fonā. zinkā, miega lietas.. vārtījos bez miega un domāju par jaunuzaugušu, rozā ādu.
kad ļaudis grib Tavu klātbūtni, Tev būtu jājūtas glaimotam. uz pēdējo eksāmenu devos ar pārdomām par to, kā gan tur, darba Jaungada ballē veicies, uz kuru vēl ilgi menedžere centās pielauzt. kā ir nekontrolēti atpūsties ar visu firmas priekšniecību, zaudēt robežas ar darba kolēģiem. kā tas parasti beidzas? domāju arī par to, vai gribu kādreiz atgriezties pilsētā, kur bijuši daudz labi laiki. vai visam jau pārvilcies pietiekami biezs putekļu plīvuris pāri? todien izmēģināju un.. ir tikai vienas balles starpība, ja rakstu eksāmenu nepilnu stundu vai palieku auditorijā pēdējā. bibliotēkā ieguvu divus asinsradniecīgā vectēva garadarbus tēmai, kuru cenšos studēt. sāku lasīt un sapratu, cik gan ļoti atkal nav noveicies, piedzimstot pēdējai ģimenē, piedzimstot ģimenē, kur ļaudis pārāk sarežģīt savstarpējās attiecības. satiku vectēvu divreiz mūžā, lai gan dzīvoja viņš vienmēr tepat, 15min brauciens, blakus skolai. sasodīti gudrs gan bijis. starpcitu, mūsu nācijas atzīsts savā zinātnē viens no spožākajiem. būtu neizsakāma bauda un vērtība, ja varētu tagad viņu sastapt. pēdējā reize bija viņa bērēs. atkal triplA posteksāmena pastaiga. un pohujistiski bļitkotāji.
cik cilvēku.. kādas tik lietas neesot notikušas ballē. visa trešdienas darbadiena ar A. par to vien.
ceturtdien visādu cv caurskatīšana. ar Alisi centīsimies iefīrēt vēl vienu savējo. naktī murgoju. slīku. atkal viļņi no krasta puses. glāba māsa un brālis. pārāk daudz neizskaidrojamu ainu. pēc n-tās mošanās reizes no gultas izlīdu jau agri ap astoņiem.
mā domā Radiotehnikas 90nieces apmainīt pret Arņa darbaspēku grāmatplauktu radīšanā. Ax. piekrīt. negudrie..
piektdien jūsmīgi rosījos pa māju, klausīju svaigas mūzikas, daudz laba padarīju un vakarā uz pilsētu aizdevos. Atis kavēja. izpētīju sniegpārslas savos matos, nosapīpējos, nokaunināju vecu pervertu. beidzot iedepojāmies. dziras, dziras un ļautiņi labi. laiks gāja, visādas grupiņas spēlēja, bet no tās, dēļ kuras atkūlos mums tika tikai bundzinieks, kurš visu vakaru ar mums šņukurējies, tikai ap pusnakti ieminējās, ka laikam grupasbiedri pārāk slimi, lai ierastos. tad bija kaut kur jāiet. teicu, lai Atis nepabeigto alu ņem līdzi, tāpēc pēc pāris stundām man bija pārsteigums, somā atrodot kausu. netīšām satikām Eniju. bija jādodas uz tējasnamiņu. HĀ! ja štampas nav, tad Tev atstāj sarkanu pleķi divām dienām. labi iespārdījām ar Ennušku starp sīkajiem saldmūzikas bubucīšīem, kuri laikam dejot nemāk. vizuāli atceros, ka runāju ar dj, bet par ko..? nezkādēļ bija jādodas uz Ļeņingradu. tur stulbais bārmenis tapa pieklājības skolas gudrības gudrāks. izrādās zvanīju ļaudīm un viņi atpakaļ. tuvojās pēdējais vilciens, bet trūka jaciņas. ielidojām atpakaļ tējnamā un pie dj atguvām. uzzibsnī atvadu brīdis pie rūcoša tū-tū. miegs. rīta vilcienos gan viņi žiperīgi modina.
nelabums un nīgrums par nedzirdēto koncertu aizstūma mājās. zābaki, jaciņa nost, bums gultā un nost. darbu nokavēju pa stundu. nekas briesmīgs, tur no rītiem ļaudis reti parādās. tiešām reti sāp galva, bet sestdien.. VISU DIENU. labi, ka bija jāstrādā ar A., viņš saprot smadzeņtecēšanu un neiebilst nekādām stulbām tēmām. aiz loga bija burvelīga ziemas debess, kas padalījās ar dažām sniegpūkām. mājās sagaidīja tikai Grizette, tējas, filmas un miegs.
svētdiena bija ļoti svētdienīga. ļoti laicīgi viss tika padarīts. atkal darbā ar A. iztirzājām muļķības. ievēroju, ka dienas jau krietni garākas kļuvušas. sniegs gurkstēja zem soļiem kā bērnībā. bankas karte palikusi pie Enijas, pati bez naudas. bet tāda burvīga brīvība bez kārdinājumiem to tērēt. apjautu, ka ĻOTI daudz iztrūkst no piektdienas nakts atmiņām. mā atgriezās no Cesvaines, jūsmīgi stāstīja interesntas lietas par maniem pasniedzējiem un visu ko citu. padarīju pēdējās obligatorijas un viss.. bezmaz svētlaime.
šodien tā interesanti. diena ar Alisi darbā un viņas noslēpumiem. lielais boss un nabaga kasiere, kurai draudēja 200Ls sods, bet labie spēki uzvarēja un mentenē tomēr tika pierādīts, ka šajā pilsētā ir daži ļauni likumsargi ar nepareizām darbmetodēm. visi priecīgi. man smukas picas iznāca. mīklas eksperimenti. Madarsarunas atjaunojās. Alise ar savu tanku aizveda līdz pastam, tur ieguvu savu paciņu mēļprieku un priecīga tipoju mājās, pa ilgiem laikiem neaizbloķējot dzirdi ar austiņmūziku, bet baudot simfoniju, ko rada satiksme ciešā ieliņā, baznīcas konstruēšana, bērni un pohaina vietējā tauta.
jau sen par daudz.
labi, punkts.
