January 10th, 2011

07:07 am

   tā, tā, tā.. ieskatamies jaunajā plānotājā un mjēēs.. šis gads pagaidām tāds visnotaļ darbīgs.
bāc, bet sagaidīju es viņu galīgi bizzārīgi, pat kauns stāstīt ;D bet 1. janvārī grūvīgi atkopos ar Lottišķi, kolu, vīniņu litriem un Džimiju.
   sesijas lietas bīdās raiti. tikko uzzināju, ka viens ķeksīts jau iegūts, par otro gan šaubos un pēc pāris stundām jāmēģina nākamais. tad atliks vēl tikai trīs. TIKAI.. šā-āks.
   ūjā, Anetiņš iedāvināja Hendrixa bi-bļu. varbūt zini, ir tādas nelatvijā iegūstamas par visu laiku skaistajiem  ļautiņiem, kur ameizinglīgas bildītes un taustāmi [gandrīz kā oriģināli] artefaktiņi - vēstules, biļetes, zīmējumi. jā, man tagad ir tipa reāla biļete uz Vudstoku un Džimija rakstītas vēstules, uz visādu hoteļu lapiņām pirmo reizi uzšņāptie dziesmu vārdi utt :D
bija arī dāvantūta no Henrija un beidzot triplA sakrāja zīmodziņus, lai 2.elpā izpriecātos 5 lasīšu vērtībā. nē, nē, mēs neesam atkarīgi no vecām jauklietām.
   kāds ir redzējis jauno Sestdienu? mā ar Cālīti uz viena vāka - brīnišķīgi :D un mā intervija sākas ar vārdiem ''tā ir Austra..'', jo, atnākot mājās pēc eksāmena, iegāju pie mā apsveicināties un tur sēdēja žurnālists, kurš diezgan truli skatījās virsū un vēlāk rakstīja ''nenoliedzami apburošā filoloģijas studente'' vai kaut kā tā :D
   vakar pēc darba, meklējot mājās mieru, atradu kaut kādu čali vārdā Arnis, kurš bija izvandījies pa manu istabu, jo atnācis mā elektrībņas labot. pats labākais, ka šis svešinieks bija nepazīstama cilvēka atsūtīts. baigais mačo raksturs ar konstanto ''jums tas nav jādara'', kad skaidroju viņam, ka savu griestulampu esmu pati jaukusi ārā un labojusi, man viņu nevajag. bet nē, ''lampa ir domāta tam, lai viņa degtu, vari arī nelietot''. un kad sapratu, ka viņš salabojis vienu ļoti vitālu rozeti, atradām kopīgu valodu vadu savienojumu tēmā. beigās izrādījās tīri jauks. savā mūžā pēc brīvas izvēles izlasījis tikai 2 grāmatas, mistiskā kārtā tieši šodien izjuta nepieciešamību to labot, tad nu sacienājām.
   likās, ka debešķīgo sapņu posms pagājis, bet nē - šonakt atkal bija tik labi (:
kopš atklāju, ka darbā uztver swh rock, baigais čills, strādājot Džimija, Lennona, Bītlu, Durvju utt. pavadībā, līdz ar to, vairs nekas manā dzīvē netiek uztverts nopietni - labi vai slikti? khm, dū nāt kēr
ou, man taču ir jauns draugs ar lasāmbrillēm komplektā. dzimis 1982. gadā, nēsā līdzi Tabakas, Dimitera u.c. latviešu gleznu attēliņus, nepazīstamu cilvēku Jaunā gada labavēlējumiem rotāts, nu, tāds.. tāds īsti burvīgs.



kurš vēl pirms 7 rītā apciemo visas kāpņutelpas biedrus, lai iegūtu rīta pīpīti? mans kaimiņš.
un tomēr.. kur ir svētības un lāsta robeža, a?