pienācis pēdējais svēķis :D
visādi Ziemassvētki bija. pēc darba pierīšanās ar filozofu līdz 6rītā, pēc miega Lotte un vakarā jau visi pie māšeles, kur mazais Robčiks ņēmās un darīja manu seju priecīgu. tas viss noslēdzās ar jancīgu takšbraucienu.
pirmdienā pēc darba iepirku pēdējās dāvanas, satiku filozofu un devāmies uz mazo bedrīti. par bārmeni tagad tur strādā puisis, kuram gan vārds, gan uzvārds identisks leģendārākajam skolotājam šajā pilsētā. satiku skaistos cilvēkus, kam filozofs arī mani nodeva. mazie džambucīšu transiņi un viss tas. superjaukums no tikko iepazītās A, mazas iemīlēšanās nepazīstamos cilvēkos un iepazīšanās ar pavisam jocīgiem. beigās peronu sarunas pie pēdējā vilciena gaismām.
otrdienā bija jāsatiek 12gadīga meitenīte ar tādas pašas krāsas cepuri, kā man. gulēju stāvus visu ceļu līdz pilsētai. matīsielas izklaides pie Mārtiņa un Fiļas, Ilžbūbz un devāmies satikt kolektīvo gļuku Arni, lai ripotu savākt Pastalu. alfprieki un beidzot no pilsētas prom, mežā iekšā pie Bruņa un citiem dzīvnieciņiem. sanāca ļoti jauka piparkūkmāja un vispār viss. beidzot satiku arī Minčtanti, par ko baigais prieks, jo nākošajā rītā pēc burvīgajām brokastīm un pastaigas, devāmies kopīgi ar autobusu savos pienākumos un patīkami iekomunicējām. lietas tapa apskaidrotas.
bija divas baigi foršas dienas darbā ar Alisi. tagad atkal uz turieni.
kā jau vienmēr, pēdējā gada dienas plāni galīgi miglā tīti.
bet es zinu, ka arī nākošgad došos mājās ar pēdējiem vilcieniem, pretī trakajiem piejūras ziemeļvējiem, kas sejā putinās sniegu tā, ka acis vaļā nenoturēt. nebūs nekādu noteikumu, jo nebūs cilvēku perimetrā, lai aizturētu un atkal jutīšos kā pēdējais izdzīvotājs, lai atgrieztos mājās pie kaķa, kurš dzerot taisa neizturami stulbas skaņas. pienāks rīti pārāk ātri, lai mestu mani cilvēkos, kuri liek aizmirst svētāko, jo tas pārāk frustrē smadzenes. miers būs tikai mazāk traks trakums. glābs skaistu plānu izfantazēšana, kas vienmēr tiks atbīdīti tālākā nākotnē, kuru tā arī nesasniegšu. vienmēr liksies, ka kaut kas notiek, bet patiesībā viss atkārtosies pavisam mazliet savādākās variācijās. atkal un atkal būs sevi jāpiespiež darīt lietas, jo viss patiesībā ir daudz vienkāršāk, jo arī brienot pa aizputinātiem ceļiem, vajag tikai atbrīvot koncentrēšanos austiņmūzikā un ļaut kājām pašām pa sevi vien vest mani mājās. mazāk domāt. mazāk domāt. mazāk domāt.
paļaujies uz sevi vien un gads izdosies labs :]



nedomāsim par to, cik viss stulbi un cik viegli tas viss iznīcināms, varam pašizdomātajās butaforijās izbaudīt pēdējo gada dienu.