nezinu, kā sākt kustēties.
haosiņš.
mā ir slimnīcā, tikko esmu atgriezusies no traka darba pasākuma un rīt 8.00 jau atkal jābūt uz strīpas.
fonā Hendriksa pati pēdējā intervija. pirmo reizi to klausu, bet šis ir tiešām īstais brīdis. uz to arī tiecās viss šis jaunuzplaukušais Hendriksa posms, iekš kura notika viss, ko te bijus plānojusi pierakstīt.
pagājušopiektdien biju ballē. jautri. fotogrāfēšanās ar Nelabo, puisis, kurš laboja man kleitu kādu stundu, profesores sajūsma par manām acenēm un visas tās lietas.
darbs un atkal ķepainis.
otrdiena gan bija jauka. devos bastot lekcijas, lai klausītu filozofu teologu konferencē. skaistie ļaudis un māju sajūta. Reinis, ak, Reinis. tik labi, ka ir vēl šadi puisīši. apciemojām vvf, kur vairs nebija balle, tad uz 2.elpu un beigās MARATONS jeb klasiķu pasākums. ai, cik gan garlaicīgi šo visu lasīt nezinātājam! bet nejūtu vajadzību skaidrot. ar vīnu un kūku puncī aizdevos laimīga mājās.
trešdien pēc trakām lekcijām satiku pirmo reizi Otto. tas arī bija jauki. otro reizi šomēness pie GC eglītes satiku nepazīstamu puisi, lai mainītos ar aprakstītiem papīriņiem.
šodiena jeb jau vakardiena.. nekārtība, iekš kuras jau sen cenšos tēlot, ka elpoju. nē, ne burtiski. nekas vairs tāds nau. vismaz darbā beidzot sanāca atstāt ideālo pavāra maiņu, vienīgi, to atstāju pati sev - neviens cits to nenovērtēs. tad bija klāt pārējie kolēgas un devāmies ballēties. ir vietas un laiki, kur nav ne vainas, bet, ja ir citas izvēles, tad metīsies prom. te nu es esmu.
darbu KALNI un konstants bezspēks, jo atdevusies esmu visam tam, ko citi sauc par nelietderīgu. pati gan priecājos, ka atkal zīmulis ir rokā un arī jauns muzikālais instrumentiņš, bet tas viss ir man - citiem nelietderīgi.
vīnogu tabaka patīk visiem - varat pirkt.

nekad neiemiesojiet vienā personā visu visu, jo kad tas galvenais būs jau beidzies, tad arī no pārējā būs jāatsakās jeb sen vairs nav neviena, kuram varētu stāstīt visas tās lietas. nav noraudāmā pleca, nav balss, kas nomierinātu, nav.