Vajadzētu iebīdīt tādu sevi un apkārt notiekošo analizējošu postu, bet pašlaik nav noskaņojuma, varbūt vēlāk.
Tikai piebildīšu, ka tikko atcerējos pagājušā gada pavasara braucienu uz Stambulu. Jauki bija agri no rīta dzirdēt mullas saucienu uz lūgšanām, skatīties uz līcī kuģojošiem kuģīšiem, redzēt kaiju uz palodzes un just vienlaikus gan mieru, gan tepat uz ielas esošo cilvēku pārvietošanās izraisīto kņadu.