Vispār, kur ir robeža, kas nodala vēlīgumu pret klientiem un savas tiesības uz personisko telpu un laiku? Tikko arī...šodien mums algas diena. Kāds baigi rausta durvju kliņķi, fakts tāds, ka pusdienlaiks. Vadītāja skrien pie durvīm ar domu, ka darbinieki rausta, bet nē darbinieks tikai nāk pa trepēm augšā, bet raustītājs izrādās klients, kas grib noslēgt līgumu. Nu, lūk, pēc idejas vēl ir vairāk kā 10 minūtes pusdienlaiks - vai man ir jāapkalpo klients dēļ vēlīguma pret klientiem, vai man ir jāpastāv uz to, ka klientam jāpagaida, kad beigsies pusdienlaiks, jo man ir tiesības uz stundu bez klientiem un zvaniem. M?
Paldies, Dievam, ka klients tika nosūtīts, jeb vnk pats iegāja pie otrās dispečeres, bet nu...ja viņus visus te laistu iekšā, pusdienas toč nebūtu iespējams paēst.
Un vispār, am happy - bez piecām minūtēm atvaļinājums.