| 1:20p |
Kurš ta cits, ja ne cirslīts pie telefona
Cirslītis zvanās uz jauniešu centru, aizrunāt ģitārspēles nodarbības - viens skolotājs tur esot un varbūt būšot vieta vēl vienam audzēknim. Administratorīte prasīs tam skolotājam, kas un kā, un tad atzvanīs cirslītim. Prasa cirslīša telefona numuru. Cirslīts laipni un sirsnīgi nosauc.
Tad administratorīte laipni pajautā, "un ko, lūdzu, aicināt pie klausules?"
Cirslītis nodomā - well, divgadnieks jau klausuli necels, kurš ta cits, ja ne es pati.
Un cirslītis tikpat laipni, sirsnīgi un čalojoši atbild, "es jau pati vien būšu te" ;D
Administratorīte nosmejas, "ahā, nu labi, tad uz redzēšanos..."
Cirslīts noliek klausuli un sāk apdomāt, ka administratorīte gribēja zināt, kā cirslītim vārdā |
| 10:17p |
Kojas. Divi cirslīši tā ka mēģina katra savā datorā rakstīt kaut ko mistisku Universitātei. Pēkšņi iestājas tumsa- izsisti korķi. Pirmā cirslīša dators izdziest.
Cirslītis sāk gānīties, jo neatceras, kad pēdējo reizi savu gara darbu saglabāja. Otrais cirslītis tajā mirklī kaut ko knibinās pie ledusskapja un saka: "Bet es jau arī nesaglabāju". Pirmais cirslītis: "Bet Tev taču ir portatīvais!". Otrais atkārto nopietnākā balsī: "Es jau ARĪ nesaglabāju". Pirmais cirslītis neizpratnē norāda uz tumsā zaigojošo otrā cirslīša ekrānu: "Tev ir PORTATĪVAIS". Otrais cirslītis biški padomā un tad attopas: "Ā! Man taču ir portatīvais!" |