kopiena dzīves izklaidīgajiem
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Friday, April 11th, 2008
Time |
Event |
1:32p |
Cirslīte nosēstas pie kompja iebaudīt rīta kafiju, lašmaizi un atpumpēto seriālu. Rodas problēma un palīgā tiek pasaukts cirslītis, kurš, kā jau zvērs, kas cauru dienu tup pie kompja, ir eksperts jautājumā. Ekspertīzē cirslītis noskaidro, ka bilde nemitīgi pārslēdzas no spēlēšanas uz pauzi un atpakaļ. Viņš viegli apstulbst un iesaka pārstartēt kompi. Arī tas īsti neizdodas, kompja izslēdzamais dialogs tirinās tāpat kā filma. Cirslītim rodas ideja un viņš atrisina problēmu, noņemdams cirslītes šķīvi ar lašmaizēm no "space" taustiņa. | 1:52p |
cirslītis aiziet uz veikalu. sapērkas našķus un dodas pie kases norēķināties. atver maciņu, izvelk karti. Pārdevēja izvelk aparātu un saka, lai cirslis bāž iekšā. Cirslis iebāž. Slāviskā kasiere saka - nepareizs kartis! Cirslis nošķobās par sūdīgo akcentu, izņem karti un ieliek otrādāk. Un atkal atskan "nepareizs kartis"! Cirslis izvelk jau nikns, nomet kasieres priekšā un pasaka "nu tad iebāzt pareizs pats!". Kasiere paņem karti, piebāž pie ciršļa samulsušā purniņa un saka "ar zelt zifs karts nefar rēķināties". Cirslis spēcīgāk saviebjas par šādu notikumu pavērsienu un meklē pareizo karti. | 5:21p |
Dāvanas karte un Cirslītis Cirslītim ir uzticēts svarīgs darbiņš - dāvanu kartes iegādē vienā no biļešu izplatītājfirmām. Cirslītis drošu soli speras uz Biļeša servisa kasi, pat neapdomājot opciju par Biļešu paradīzi. Tiek iegādāta dāvanu karte, cirslītis priecīgs nāk atpakaļ un sniedz jauniegūto mantu atbildīgajam cilvēkam. Tas samulst un klusītēm nosaka: "Bet tam cilvēkam no Biļešu Paradīzes vajadzēja, jo tur kaut visādi pasākumi, ko viņš esot gribējis apmeklēt". Cirslītim kājas aukstas, jo iztērētie 100 Ls nav joka lieta. Cirslītis pa galvu pa kaklu metas pie sava e-pasta un skatās - jā, rakstīts, ka vajag Biļešu Paradīzē nopirkt. Cirslītim nav miera, ķepiņas sāk iesvīst, elpa aizraujas, sirsniņa sāk lēkāt. Tad Cirslītis izdomā piezvanīt uz Biļešu Paradīzi un apjautāties, vai tur maz dāvanu kartes nopērkamas. Cirslītim par prieku izrādās, ka kopīgu dāvanu karti nevar nopirkt, tikai uz atsevišķu iestādījumu (piem., Nacionālo teātri, Operu, Dailes teātri utt). Cirslītim kā akmens no sirds novēlās.. | 9:15p |
Cirslītis parkojas Cirslītis brauc uz tikšanos centrā pavēlā vakarā. Attapies uz Merķeļa ielas, sadomā tepat arī parkoties, ierauga brīvu vietiņu, bet tāda pašaura un jāparkojas atmuguriski. Cirslis uz mirkli piestāj, sakoncentrējas un mēģina. Nesanāk. Bet nekas - neatlaidība dara savu, cirslis sakopo spēkus un mēģina vēlreiz. Šajā mirkī tiek pamanīts arī kāds puisis, kas uzjautrināti vēro cirslīša izrādi. Ar trešo piegājienu mašīnīte eleganti iedabūta vietā, puisis tā kā paspēris pāris soļus uz cirslīša pusi, cirslītis izliekas, ka šo neredz, neies jau te visādus glumus jociņus klausīties, noslāpē motoru, atsprādzējas, paņem somiņu, pagriežas, lai atvērtu durvis, un ierauga, ka nostājies akurāt priekšā vārtiem. Sajuties bišķi muļķīgs, fiksi sprādzējas atpakaļ un notinas, vēl ilgi juzdams puiša skatienu pakausī. | 10:40p |
cirslītis kārto kredītsaistības Kā jau kārtīgs savas sugas pārstāvis visu atlicis uz pēdējo brīdi, cirslītis piektdien īsi pirms visu iestāžu darbalaika beigām izmanto pēdējā atļautā datuma tiesības, lai par jaunam apdrošinātu dzīvokli un polisi kopā ar vēl vienu papīru aizgādātu bankai, kura izsniegusi kredītu un reizi gadā pieprasa šādu apmeklējumu. Tomēr nekas šai pasaulē nenāk viegli. Dikti par savām plānošanas prasmēm lepns būdams, cirslītis sastāda grafiku - vispirms darbā paņems vienu izziņu, tad ies uz apdrošināšanas firmu, tad ar abiem dokumentiem - uz banku. Nu lai viss tā raiti un pa ceļam, jo viss vienā trasē atrodams. Uz ielas ir mežonīgi auksts, bet cirslītis izlaužas cauri ziemelim un nonāk apdrošināšanas iestādījumā pat veselas 10 minūtes pirms slēgšanas. Kamēr meitene viņpus galdam meklē taisa polisi, cirslītis pēkšņi saprot, ka ģeniālajam plānam ir viena nianse - pirmais dokuments no darba nav paņēmies līdzi. Ģeniālā plāna sabrukums rada tik stipru satraukumu, ka, vēloties par polisi norēķināties, cirslītis meitenei sniedz nevis debetkarti, bet gan darba apliecību ar visu ievākojumu un knaģi. Meitene, apliecību rokā paņēmusi, brīdi uz to skatās. Tā kā apliecība ir ar visādiem atpazīstamiem simboliem un Sistēmas biedējošo vārdu virsū, klusuma brīdis ievelkas, jo meitene acīmredzot domā, vai Sistēmai varētu būtu iemesls pie viņas ierasties piektdienas pēcpusdienā un tik nepiemērotā brīdī arī tik personīgi stādīties priekšā. Tikām cirslītis ievēro, ko izdarījis, izraun apliecību un steigšus atdod pareizo karti. Tagad jāmēro ceļš atpakaļ uz darbu, protams, cirslītim izdevīgās durvis vairs nav atveramas, un ir jāiet apkārt ar līkumu. Tas sīkums, jo, jā, pirmais dokuments vis nav kaut kur pazudis, bet kā dzīvs stāv uz galda. Ērtības labad cirslītis abus vajadzīgos dokumentus saliek vienā mapītē, brīdi tur pagrozās un dodas uz liftu. Pirms iekāpšanas tajā gan viņš izlemj būt viltīgs un vēlreiz pārbaudīt, vai tiešām abi dokumenti ir no galda paņemti. Viltība attaisnojas, nav paņemti gan, bet, par laimi, galds ir turpat vien blakus. Visa šī nu jau uz stundu ievilkusies pindzelēšanās cirslīti ir sasvīdinājusi, tad nu uz ielas liekas gluži karsts. Iespēries bankā un pirmās aicinošās acis ieraudzījis, cirslītis traucas klāt un saka, ka nekas jau te nav vajadzīgs, tikai jāatstājot papīri inspektoram. Kādam inspektoram, izbrīnīti jautā bankas darbiniece, un, saglabājot svarīgumu sejā, cirslītis atbild - nu vienam no viņiem, jums inspektoru taču te papilnam. Stingri cirslītim piekodinājusi stāvēt tepat un tikai nekur neiet, darbiniece ar papīru mapīti nozūd iekštelpās un, pēc krietna brīža iznākusi, laipni smaida un saka, ka tas taču nav inspektors vai cits policejisks darbonis, bet gan kredītspeciālists, kurš paciņu nosaucis par savu un pieņēmis arī. Saistības nokārtotas uz gadu, cirslītis - brīvs. |
|