Domāju, ka uz šo jautājumu tā nevar raudzīties, nevar noteikt vidējos optimālos uzmanības nepieciešamības rādītājus un piemērot tiem savas vajadzības. Tas ir individuāli. Un, ja runa ir par to, ka vienam vajag vairāk, bet otram mazāk, un tāpēc attiecībās trūkst harmonijas un vienam otra izpratnes, tad to nevar pievilkt pie kaut kādiem normalitātes rādītājiem. Jo, ja cilvēkam vajag, tātad vajag. Ja cilvēks nesaņem, tātad nesaņem. Un ir problēma. Pirmkārt, svarīgi ir nenoliegt savas vajadzības un nemēģināt aizsmērēt tās ciet ar kaut kādiem pieņēmumiem par to, kā tam vidēji būtu jābūt.