20 Februāris 2018 @ 06:29
 
Dzīve ir tad, kad vienā dienā Tevi uzaicina būt par laulību liecinieku un nākošajā Tu zvani kādam,lai pateiktu, ka starp mums vairs nav kāda.
Un tas manās smadzenēs izveido dzīves ritējumu vai tas cik dažādas tās ir.

Jo esam vienaudži abos gadījumos un draugi.

Man ir milzīgas skumjas, nav pat izmisums tikai dzirdot otrā galā balsis,kas raud, bet milzīgas skumjas un tās ir tik skaidras,bez visa liekā - tādas skumjas,kas vienkārši ir Tevī blakusesošas arī priekam par to,kas vēl būs.